Paraudāju. It kā palika vieglāk - smagums novēlās no sirds.
Tad runāju ar viņu. Turējos, vismaz mēģināju. Balss vairākas reizes aizlūza, bet viņš jau to nemanīja. Riju kamolu kaklā. Nelikās, ka būtu kko ieskaidrojusi. Vai vispār jēga? Tāpat zinu, ka esmu viņam pēdējā vietā.
krikuminji - Komentāri
krikuminji
lusija (
lusija) wrote 20. Decembris 2005, 21:45
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
Subjekts esmu es.