Neko citu jau nevar pasākt, ja konts pēc trako ballīšu nedēļas ir sauss, idejas mājas lapai pēc pasūtījuma man nerodas.
Pēc tam gan - ērti iekārtošos un piespiedīšu sākties prāta vētrai.
Sāku jau tagad mīlēt savu nākamo darbu!

Vakar aizgāju apraudzīt jauno Chill-inn interjeru.
Tik daudz maziņu cilvēku apkārt. Viņiem visiem tiešām astoņpadsmit? Un tad, izrādās, 26 gadus vecu paziņu neielaiž, jo viņš bez dokumentiem.
Uzrādās viens frīks. Reiz kaut kad bijām runājuši, tagad, kad sastopamies uz ielas, es pieklājības pēc sasveicinos, bet viņš pat nereaģē. Un vakar, čalis drosmei sadzēries, nāk klāt un tādu ūber draugu nu tēlo. Kad ir skaļa mūzika, ir jāpieliecas visai tuvu, lai sarunātos - kā tam čalim mute smirdēja! Tā iemesla pēc vien bija nepārvarama vēlēšanās ātri tikt no viņa vaļā.
Pēc tādiem izgājieniem oma sabojāta.
Kārtējais neizdevies piektdienas vakars.
Šodien mājās, nosvinēt ģimenes janvāra jubilejas.

Jaunā dīvāna un galda aplaistīšana izvērtās pamatīgā ballītē. Ideja par to, ka jādodas uz Multiklubu ievērtēt to, kā Labvēlīgais Tips uzstājas. Uz skatuves lidoja krūšturi, sajutos neatbilstošā vecuma kategorijas ballītē iekļuvusi. Gana daudz izlietoto alkohola vienību, un "mazulīši" vakara beigās uzrīkoja kārtīgu scēnu - pasākums tika sabojāts visiem. Tomēr pēc tam ar jauku taksistu līdz mājai, līdz pus9 gremdējāmies jaukās sarunās, tās papildinot ar viskiju. Sen nebiju palikusi nomodā visu nakti.
Šodiena gan tāda pabalējusi, daudz filmu noskatītu. Izmantoju iespēju, ka tagad nav vairs visas filmas jāskatās tikai datorā - varu darīt vairākus darbus vienlaicīgi

Savādāks vakars.
Ar draudzeni aizbraucām florbolu paskatīties. Hmm, laikam trīs gadus nebiju bijusi tajā atmosfērā. Un patika! Žēl, ka mūsu autobuss devās prom no Kocēniem vēl pirms spēle bija beigusies. Zaudējām gan (un pie tam spēcīgi), bet emocijas saglabājās lieliskas! Un nolēmām, ka brauksim vēl, ja būs vēl spēles mūsu pusē.
Šovakar būs dīvāna un rakstāmgalda kopā likšana, rīt mājas uzkopšana, bet svētdien gaidīšu pirmos sālsmaizes viesus!

Atvaļinājuma laikā gulēt līdz pusdesmitiem ir piedienīgi, vai ne?
Skaņas izolācija gan te drausmīga, vai arī kaimiņi vienkārši ir āshoul, bet vakar vēl divpadsmitos skanēja krievu tuci-tuci. Sajūta nedaudz kā kojās.
Skolā pirmais semestris būs nolauzts, budžetā arī vēl būšu palikusi. Pavasara semestris solās būt smagāks. Un maģistra darbam tēma vēl nav pat domāta. Pēc gada jau jānodod.

Domāju par dzīves vērtībām un to, ko gribu no savas dzīves. Pagaidām man veicas, tomēr ir sajūta, ka ar pašreizējo veģetēšanu un izdzīvošanu ar darbu, lai tikai būtu darbs, galīgi nepatīk. Zinātne mani arī nesaista, kaut arī piedāvājumi ir bijuši (tikai nesaprotu, kuram šī trakā doma bija iešāvusies prātā).
Vasarā lielais starptautiskais projekts. Varbūt izveidosies sakari jauni?
Kaut kas jāņem un jadara, citādi domas galīgi sajauks manu prātu.

Tagad ir tāda palīdzēšanas misijas sajūta. Gribas palīdzēt visiem - no tantiņas uz ielas nopirku vilnas zeķes, saimniecei nepaprasīju atlikumu (28 santīmus)...un vēl, un vēl, un vēl. Ir daudz domu. Un tas viss noteikti kādreiz tiks realizēts.
Bet esmu tikusi pie kārotajiem nadziņiem. Drogās mistiska cena bija, nolēmu noprovēt. Un saprastu, ka man patīk, ka man vajadzēs tādus arī turpmāk.
Kaķim viņas māja tomēr nepatīk, grauž visu laiku aizkarus.
Bet anyway, brauciet uz sālsmaizi.

es noteikti zinu, ka šogad daudz biežāk braukšu uz jūru.
vakarā.
pēc darba.
vienkārši tāpat.
vērot saulrietu.
varbūt sagaidīt saullēktu

Pagaidām ir lieli plāni šim gadam. Vispirms jau iemācīties apieties ar savām finansēm. Kļūt beidzot nopietnākai. Un galvu reibinošā ātrumā kāpt pa karjeras kāpnēm.
Redzēsim pēc gada!

Viena no jaukākajām Jaunā gada sagaidīšanām. Sirsnīgākajām.
Nekādas milzīgi glamūrīgas vai alkohola tilpumos ūber ballītes.
Interesanta kompānija. Un tad Tu vienā brīdī sajūties vecs, jo par ballītes vienīgo jēgu neuzskati visu pudeļu iztukšošanu.
Laicīga pārrašanās mājās, salīdzinoši salds miegs. Tomēr viena izvirtība vēl ir, no kuras nespēju tik viegli atteikties - kārtīga pieēšanās. Varētu jau teikt, ka ilgi tagad neko neēdīšu, bet viss taču tik garšīgs riņķī un apkārt.

Laimīgu jums visiem.
Lai izdodas iecerētais, un kā brīnišķīga spontanitāte ierodas negaidītas, bet klusībā gaidītais.

Jau apmēram pirms mēneša savā twitter kontā ierakstīju, ka ar 160 zīmēm man ir par maz, ka jāatgriežas pie emuāru rakstīšanas. Tomēr nespēju un nespēju saņemties.
Pēdējā laikā esmu ļoti riebīga palikusi. Svētku laikā rodas pārdomas par to, kāds esi un kādam vajadzētu būt, rodas nepieciešamība meklēt cēloņus savai uzvedībai/rīcībai, pēc tam arī meklēt iespējamos risinājumus.
Man akūti trūkst cilvēku, ar ko izrunāties. Tā tas bijis no laika gala. Tāpēc man bija rakstīšana, savu domu izteikšana, pat ja neviens to neizlasīs. Secināju, ka laikā, kad visai regulāri rakstīju, es biju mazāk nejauka un riebīga. Tad nu cenšoties noslēgt šo gadu pozitīvisma stilā, sākšu atkal rakstīt, lai esmu labāks līdzcilvēks.

Kaut kāda riktīgi freaky nakts. Sen nav bijis sapņots.
Sapnis.
Mana priekšniece man lūdz pieskatīt savu meitu. Ir vairāki cilvēki kompānijā, sēžam brīvā dabā un panorāmā vērojam pilsētu. Pēkšņi vairs meitenes nav blakus, skatos - viņa iet kaut kur prom. Skrienu viņai pakaļ, līdz izdzirdu kliedzienu "Uzmanīgi, suns". Un tad niks vācu aitu suns metās man virsū, es skrēju prom, lūdzu, lai palīdz. 2 cilvēki no kompānijas gribēja palīdzēt, bet īsti nesaprata kā. Un tā sajūta, ka suns grib nokost man ausi. Kārtējo reizi pamodos bailēs.

Ja pirms gada bieži sapņoju par to, ka ir sācies karš un krīt lidmašīnas, un sapnī izteikti jutu baiļu sajūtu un to, ka noteikti gribu dzīvot, tad šoreiz bija tas pats. Es jau cerēju, ka šīs sajūtas ir uz neatgriešanos, bet, kā izrādās...

Prāgas lidostā skan Brainstorm!

Tad nu tagad lielā gaidīšana Prāgas lidostā. Ar superdārgu kafiju. Jau tagad pietrūkst frappē.
Es neraudāju, kaut vienīgais, kurš lidostā mani pavadīja, bija Alvaro - mans spāņu projekta biedrs.
ERASMUS nu ir beidzies, bet es domāju, ka tas ir tikai sākums.

Man smaidīt tāpēc, ka esam draugi, vai raudāt tāpēc, ka nebūsim nekas vairāk...

"Igaunijas budžeta ienākumu daļa pērn izpildīta par 100%". Avots: www.delfi.lv
Vēsturiska patiesība - ne vienmēr vienlīdzīgas izejas pozīcijas nozīmē vienlīdzīgu augšupeju un saprātu

Jau šoceturtdien 26. novembrī klubā Traffic, Rīgā, Aspazijas bulvārī 22, plkst. 22:00 sākas Traffic Movie night pasākums visas nakts garumā. Par īpašo atmosfēru parūpesies DJ Jack Frodo. Ieeja bez maksas.

Klubā Traffic tematiskais vakars - filmu varoņi- sākot ar Mirttanti no “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, Vella kalpiem beidzot ar skaisto Mūlenrūžas Satīnu un zvēru detektīvu Eisu Venturu. Tu vari būt tas, kas tu vēlies! Pārsteidz sevi un citus! Tiem, kas būs piedomājuši pie ‘dress code’- filmu tēli- īpaša uzmanība un pārsteigumi!
Par labu muzikālu noskaņojumu rūpēsies DJ Jack Frodo, palutinot apmeklētājus arī ar mūziku no filmām. Īpašais ceturtdienas vakara piedāvājums bārā līdz plkst. 24:00 - alus “Lāčplēsis” un ābolu pīrāgs tikai par 1Ls! (Pārmērīga alkohola lietošana ir kaitīga Jūsu veselībai!).
Klubs Traffic durvis saviem apmeklētājiem vēra 2009. gada 31. augustā. Klubā var izbaudīt mājīgu un nepiespiestu atmosfēru, iepriecināt sevi ar gardiem dzērieniem par ļoti demokrātiskām cenām, trakulīgi izdejoties galvenajā zālē, noslēpties no ziņkārīgo acīm īpaši izveidotajās luksofora istabiņās, kā arī atvilkt elpu un uzvilkt dūmu chill out zonā.
Be cool... get in traffic! Tiekamies Traffic Movie night 26. novembrī plkst. 22:00!
Galdiņu rezervācija un kontaktinformācija: www.clubtraffic.lv



http://foto.inbox.lv/vineta~krivina/Movienight-at-Traffic

Un īstenībā es esmu interesanta personība, jo ar mani nekad nebūs skumji, garlaicīgi vai neērti!

Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-os, 70-os un 80-os gados,
esam
nodzīvojuši līdz šai dienai. Bērnībā mēs taču braucām
mašīnās, kurām nebija
drošības jostu vai gaisa spilvenu. Mūsu gultiņas bija izkrāsotas
košās
krāsās, kas bija ar augstu svina saturu. Nebija slepeno vāciņu
zāļu
pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad
netaisījās
ciet. Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no
plastmasas
pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē.
Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem
un gultņiem no
izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna,
atcerējāmies, ka
aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas reizes nācās
ievelties dzelošos
krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu.
Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu,
atgriežoties mājās tad, kad
iedegās ielas laternas, tur, kur tās vispār bija. Veselu dienu
neviens
nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu! Grūti
iedomāties.
Mēs sagriezām rokas, kājas, lauzām kaulus un sitām ārā zobus,
un neviens
nevienu nesūdzēja tiesā. Visādi bijis. Un vainīgi bijām tikai
un vienīgi mēs
paši. Atceraties?
Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens
nepalika resns, jo
mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies. No vienas pudeles
dzēra vairāki
cilvēki, un neviens no tā nav nomiris. Mums nebija spēļu
konsoļu, CD, 165 TV
kanālu, interneta, mēs skrējām lielā barā uz tuvāko māju
skatīties multeni,
jo arī video mums nebija!
Toties mums bija draugi. Mēs gājām ārā no mājas un viņus
sameklējām.
Braukājām uz riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem
strautiņiem,
sēdējām uz soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un
pļāpājām, par ko vien
gribējām. Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie
durvīm vai
vienkārši gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši!
Vieni paši
cietsirdīgajā un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes! Kā mēs
vispār izdzīvojām?
Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām
ābolus no
kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem. Katrs
kaut reizi ir
pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā, bet ne visi tika
pieņemti
komandā. Tie, kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos.
Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?! Interesanti, ka neviens
puisis
pasaulē nezin šīs spēles noteikumus!
Šī paaudze mums ir devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt, tikt galā
ar problēmām
un radīt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, nav eksistējis. Mums
bija izvēles
brīvība, brīvība riskēt un brīvība uz neizdošanos,
atbildība, un mēs kaut kā
vienkārši iemācījāmies ar to visu rīkoties. Ja esi viens no
šīs paaudzes,
tas ir apsveicami. Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība beidzās
līdz tam
laikam, kad valdība jauniešiem iemainīja brīvību pret
skrituļslidām,
mobilajiem, zvaigžņu fabriku...
Un kā ir tagad?
- kļūdas pēc Tu spied savas sistēmas piekļuves kodu uz savas
mikroviļņu
krāsns;
- Tev ir 15 numuru saraksts, lai sazvanītu savu ģimeni, kurā ir 3
cilvēki;
- Tu sūti e-pastu savam kolēģim, kurš sēž Tev blakus;
- Tu esi zaudējis kontaktu ar saviem draugiem vai ģimeni tāpēc,
ka viņiem
nav e-pasta adreses;
- Pēc darba dienas Tu atgriezies mājās, un atbildi uz telefona
zvaniem tā,
it kā joprojām atrastos darbā;
- Tu krīti panikā, ja izej no mājas bez sava mobilā telefona, un
ej atpakaļ,
lai to paņemtu;
- Tu no rīta pamosties, un pirmais, ko izdari - pieslēdzies
internetam;
- Tagad lasi šo tekstu, piekrīti tam un smaidi tāpat kā es
- Un zini, kam šo rakstu pārsūtīsi....
P.S. Cerams šis raksts atsauca atmiņā patīkamos brīžus....