Jau apmēram pirms mēneša savā twitter kontā ierakstīju, ka ar 160 zīmēm man ir par maz, ka jāatgriežas pie emuāru rakstīšanas. Tomēr nespēju un nespēju saņemties.
Pēdējā laikā esmu ļoti riebīga palikusi. Svētku laikā rodas pārdomas par to, kāds esi un kādam vajadzētu būt, rodas nepieciešamība meklēt cēloņus savai uzvedībai/rīcībai, pēc tam arī meklēt iespējamos risinājumus.
Man akūti trūkst cilvēku, ar ko izrunāties. Tā tas bijis no laika gala. Tāpēc man bija rakstīšana, savu domu izteikšana, pat ja neviens to neizlasīs. Secināju, ka laikā, kad visai regulāri rakstīju, es biju mazāk nejauka un riebīga. Tad nu cenšoties noslēgt šo gadu pozitīvisma stilā, sākšu atkal rakstīt, lai esmu labāks līdzcilvēks.