un tas, kas ar tēti un mēnesi, tas pats ir ar mammu un dzimumzīmēm. sen atpakaļ viņai uzvaicāju, kāpēc tās parādās, un viņa teica - tāpēc, ka tev dzīvē kaut kas nozīmīgs noticis. un es biju gaidījis kaut ko zinātnisku, bet saņēmu šito. bet tagad es tiešām uz sevis pamanu jaunas dzimumzīmes tikai pēc nozīmīgiem notikumiem. it kā mans ķermenis būtu notikumu karte, kas it kā tā jau arī ir - rētas, slimību pēdas, krunkas taču arī spilgtāk iezīmējas tajās vietās, kas tiek lietotas - jo vairāk uztrauksies, jo lielāka būs tava rūpju rieva starp uzacīm, un vēl tās mistiskās dzimumzīmes. bet reizē man arī šķiet, ka tās dzimumzīmes agrāk vienkārši nebiju ievērojis. neievērošana vispār ir tik dīvaina. kaut kad diezgan nesen izgāju no galerijas rīga un vispār nesapratu, kur es atrodos, jo tikai tobrīd ievēroju ēku ielas pretējā pusē un neatcerējos tādu jebkad redzējis. :
vēl man šķiet, ka es atkārtojos.
vēl man šķiet, ka es atkārtojos.
Comments
Es kādā brīdī 20-25 gadu vecumā ievēroju vienu savu diezgan izteiksmīgu rētu, kura it kā bija saplūdusi ar ķermeņa kopainu manā skatījumā un netikusi apziņā, iespējams padsmit gadu, un tobrīd detalizēti atcerējos, kā pie tās tiku. Šobrīd viena no vizuāli pilnīgākajām atmiņām no bērnības, kas man pieejamas.
(Reply to this) (Thread)
vāu! un cik daudz no ikdienas tādā gadījumā vienkārši paslīd garām, ja pat savu ik dienas berzto miesu kārtīgi nepamana.
(Reply to this) (Parent)
|
man vienmēr pēc smagas dzeršanas parādās, par ko man arī ir simtiem teoriju