lmr -

12:25: es nespēju izturēt būt ārpus apļa, pagrieztās muguras, kā viņi ļoti skaļi smejas par joku, kuru muguras noslāpē, kā svešinieku skatieni smejas par manu vientulību pūlī, un kā laiks pēkšķi velkas tik lēni un mokoši. un to visu taču izdomāju es. it kā viss grieztos tikai ap mani, stulbu egoistu, jā, jā, pažēlo sevi vēl. un prāts paspilgtina tā brīža emocijas, aprakstot apkārtējo vidi - sniegs labā dienā var krist skaisti un pūkaini, bet sliktā dienā šķist kā auksti spļaudekļi uz sejas. prāts izkrāso krāsojamo grāmatu. un var mēģināt to visu uztvert un izkrāsot citādi, bet tā pirmā sajūta jau nekur nepazūd, tā ir kā spītīga nezāle mana prāta augsnē, met pār visu lielu ēnu, bet prieks - tas ir kaut kāds eksotisks zieds, kas neaug visur, kur pagadās. un vai mēģinājumi visu uztvert gaišāk nav tikai tāda sevis mierināšana? nezinu. patiesība ir kaut kur pa vidu vai vispār otrā lapas pusē.

4 raksta - ir doma

Comments

From:	temperature
Date:	23. Janvāris 2018 - 16:15

(Link)

man kā mūsdienu produktam automātiski pirmā doma bija gribēt apgriezt tavam ierakstam otru pusi.

(Reply to this)

From:	_navnejausmas
Date:	24. Janvāris 2018 - 16:29

(Link)

https://i2.wp.com/www.brainpickings.org/wp-content/uploads/2016/06/thinslicesofanxiety10.jpg?zoom=2&resize=640%2C428&ssl=1

(Reply to this) (Thread)

From:	lmr
Date:	24. Janvāris 2018 - 17:39

(Link)

bet vai tā ir? dzīvē taču tie abi apvienojas vienā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	_navnejausmas
Date:	24. Janvāris 2018 - 17:51

(Link)

caur anxiety taa realitaates prizma var buut savaadaaka un uz sevi veersta(ego). tu redzi visu taa, kaa tas ir, vai arii tu redzi visu pieliekot kaa tas ir attieciibaa pret tevi, piemeeram.

(taadaa veidaa atdalot sevi no vides, lai gan tu esi dalja no taas)

(Reply to this) (Parent)