lmr

es nezinu. gan jau viss ir tajā maslova piramīdā.
lai gan dažkārt šķiet, ka vienīgā motivācija kaut ko darīt ir tikai skola, jo, ja nemācīšos, būs slikti. un tieši tas, ka būs slikti, mani dzen uz priekšu, jo es negribu citiem likt sevī vilties, un pats sev ne tik, un es pats zinu, ka es varu vairāk, mani vienmēr iekšā grauž kaut kāds tārpiņš. un man šķiet, ka ar apziņu būtu jādara kas lielāks par pliku kaifošanu un jūsmošanu. es uztveru cilvēkus kā tādus dabas pagarinājumus, ka daba jau pati grib, lai mēs ceļam mājas, taisām mākslu, darām visu, ko darām, un nezinu, varbūt finālā panspermijas rezultātā kā tādu vīrusiņu izplatām dzīvību arī tālāk, jo raķete tā vienkārši nevar izaugt mežā. lai arī cilvēki dažkārt liek dabai ciest, cilvēki ciešanas arī cenšas risināt. daba jau nav nekāds narciss, kas devis mums apziņu tikai tādēļ, lai mēs apjūsmotu viņu pašu. lai gan ko var zināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Esot tāda teorija, ka cilvēks atšķiras no citiem dzīvniekiem ar to, ka izdomājis, kā nodot informāciju nākošajām paaudzēm pat tad, kad pats informācijas sniedzējs sen jau nepiedalās ballītē, jeb ar rakstību u. tml. Vispār vienīgā teorija par to, kā mēs atšķiramies, kas, manuprāt, izklausās sakarīgi un bez augstprātības no cilvēka puses (atšķirībā no teorijām, ka cilvēks vienīgais spēlējas, domā, apveltīts ar dvēseli vai kas nu kuram iet pie sirds). Viss tas progress un temps principā izriet no tā, ka ir uzkrāta informācija. Ja Tu runā par dabu kā par kādu spēku, kas kaut ko 'domā' vai 'dod' ar mērķi vai nolūku, tad interesanti, vai šis bija paredzēts. Varbūt nebija, un daba tagad ir šokā, jo tas, cik tālu esam tikuši šobrīd, nebūtu iespējams, ja mums būtu pieejama tikai pēdējo pāris paaudžu apgūtā un tiešas apmācības ceļā pārmantotā informācija.
Man šķiet, ka tāds "būs slikti" darbojas vien tad, ja informācija, ar kuru esi saskāries, to pamato. Varbūt es pati tikko netīšām sev atbildēju uz jautājumiem pirmajā komentārā. Laikam mans priekšstats par dabu ir tāds, ka tai nav vajadzīga plika jūsmošana un kaifošana, bet tai ir vajadzīgs, lai ar to nodarbojas un lai to kopj. Jo kāpēc lai daba kā vienota sistēma vajadzībās atšķirtos no atsevišķām tās vienībām? Ņemot vērā, ka arī "es", cilvēks, ir dabas daļa, tad jānodarbojas arī ar sevi un jākopj sevi. Kuram tas nozīmē mesties iekšā mentālajos labirintos, kuram - sevi dabūt no tiem ārā. Laikam ir dabiski, ka šie stāvokļi atšķiras, jo dažiem trūkst ūdens, bet citiem saules gaismas.
Vien iespamoju, jo jūtos nedaudz vientuļi savās pēdējā laika grūtībās izprast ārējās ambīcijas. :)

(Reply to this) (Parent)