lmr

Beidz, Žonbo, es nesen pamodos un viena no pirmajām domām bija tā, ka gribas Tev pateikt, ka bija Tev forša runa! Tās kājas un rokas vispār nevarēja redzēt, un sirds pa muti noteikti vēl daudziem kāpj ārā. Man arī.
Un supermalacītis, ka pieteicies runāt. Es domāju, ka tas daudziem deva foršu un citādu priekšstatu par akadēmiju, varbūt Tu kautrējies, bet citi Tavu stāstu noteikti novērtēja un atrada, kam pie tā pieķerties. Un es cienu to, ka pieteicies runāt ar to, ka zini, ka skatuve nav Tava komforta zona.
Pobjeda :)

(Reply to this) (Thread)

<3

(Reply to this) (Parent)