lmr

17:36: mamma kaut kad uzdrukāja sūdzību par tukuma slimnīcu, nu, par to reizi vasarā, kad man vēderā bija zarnu saaugumi un uzsprāgusi kuņģa čūla, un man ieteica iedzert ibumetinu.
šodien aizgāju uz pastu izņemt lēmumu, un tur rakstīts, ka pārkāpumi neesot konstatēti.
nu kā?

sarakstījuši savos dokumentos informāciju tā, it kā es tur ar smaidu līdz ausīm būtu gulējis un teicis, ka man sāp pavisam nedaudz. bļe, es aiz sāpēm pat paelpot un pārvietoties normāli nevarēju, viņu ievadītās zāles man nepalīdzēja ne grama, un kas tie par meliem par mīkstu vēderu, un vēl uzrakstījuši, ka vēderplēves kairinājuma simptomi negatīvi. es pat ar saviem parastā cilvēka pirkstiem varēju skaidri sataustīt, ka tur kaut kas ir reāli greizi, manā vēderā bija pilnīgi nospriegojušies muskuļi. ai, nēnē, gan jau es esot saēdies dzimšanas dienā lielas vakariņas (ko es nebiju darījis), tās visas esot tikai gāzes manā vēderā. un tad mani palaida mājās, ieteica iedzert ibumetinu, lai gan es plaši ieplestām acīm, līkumā saliecies turēju savu drausmīgi sāpošo vēderu un domāju, ka es taču mājās nomiršu. uz stradiņiem no tēta mašīnas es gandrīz aizrāpoju. nu es nezinu, varbūt "mēs nezinām, kas tev kait, tāpēc ej sāpēt mājās un iedzer ibumetinu", plecu raustīšana un vienaldzīgs skatiens ir regulāra slimnīcu prakse?