sienas papīra plānumā, sapelējušajā tualetē dzirdu, kā aiz sienas dušā nokrīt ziepju gabals, virtuvē - kā kāds mazgā traukus. pie gultas dzirdu kaimiņa windows ielogošanās skaņu, telefona vibro zvanu un skaipa pīkstienus. gar kāpnēm plaisas, gar durvju malām plaisas, sienās ieskrāpēti e-pasti, grupu nosaukumi un sašas telefona numurs, atspiestas mazas bērnu plaukstas sarkanā krāsā kā akmens laikmeta alā. pēdējā stāva tante baltā lakatiņā ar uz slotas kāta uzmauktu netīru, slapju lupatu berž grīdu, ūdens pil līdz pirmajam stāvam. es viņai saku labdien, viņa man saka labrīt, tad labdien un arī labvakar. uz griestiem sodrēju grafiti, uz kāpņu margām puņķi, pakāpieni kā nolieti ar vasku. no elektrības kastītēm kā iekšas ārā veļas vaļēji vadi, no neaizslēdzamām pastkastēm spraucas reklāmu vēdekļi. ārdurvis kustas kopā ar sienu, kurā tās turas, aiz durvīm izkrituša ķieģeļa caurums nomaskēts ar pieurbtu preskartonu. kaķi bez astēm, bez ausīm, kaķi, kuriem nekā netrūkst. viens šūpojas ceriņos, otrs sēž pie durvīm. vasarās kaķu tantes sēž pagalmā uz celmiem un visiem rindas kārtībā spaida blusas. pretējā mājā nav ūdens, pie tās katru vakaru piebraukusi pašvaldības policija vai ātrā palīdzība, pārsvarā abi divi. cilvēki atkritumus met ārā pa logiem, virs kuriem degšanas pēdas.
pie tramvaja pieturas aug asfaltā ierāmēts koks. tam blakus pilnīgs murgs, zeme vienkārši sašūta ielāpiem - vecs asfalts, jauns asfalts, pieci bruģakmeņi, neeksistējoša trotuāra apmale, cements ar divu plaukstu zemciļņiem. tas viss kā sarkanais paklājs uz ciet aizklapēto iļģuciema bāru, kura priekšnamā guļ bomži. divviru durvis viņi aizslēdz abus rokturus savienojot ar lietussarga āķi. aiz kluba var nodot stikla taru.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
|
Zini, Šekspīra laikā, ja lugā bija rakstīts, ka mīlnieki sarunājas caur spraugu sienā, tad kādam to spraugu bija jātēlo. Un, ja darbība noris mēnessgaismā, tad kādam ir jāstāv un jābūt par mēnessgaismu. Tāpēc mēness ir lūriķis.