vakar biju tukuma bārā. visi maskās, sajūta kā pirmajā bioshock. viss apkārt smird pēc siltas putras, uz skatuves saaicina labāk apģērbtos, notiek balsošana, kaķene kiss kiss sacenšas ar velnu un trako lindu. balsošana notiek kliedzot. par velnu kliedz visskaļāk, visi viņu pazīst, sauc viņa vārdu, bet vadītājs negrib vīrietim dot 50 eiro dāvanu karti, tādēļ saka, ka skaļāk esot bļauts par kiss kiss un trako lindu. uzvarēja trakā linda. pēc tam es ārdījos un svīdu, auss man vairs nesāpēja, sviedri lija aumaļām, kratoties atlīmēja manus apsējus. kreisā puse dzīst sūdīgāk, tur mazliet sulo. pie bāra ieejas katru vakaru stāv tukuma bomzene dincene, viņai rokās atvērta bonaparta pudele, stāv ielas vidū, arī viņu visi pazīst, visi viņai dod cigaretes un naudu, dzērušie iet uz nočņiku viņai pirkt maizi. naktī mani savāc mamma. neviena mamma tā nedarot, tā dara tikai mana mamma, tāpēc visi viņu mīl un es visvairāk. mājās es noguļos, mamma manus sānus aplaista ar kliņģerīšu tinktūru, arlabunakti, manas kājas silda krācoša kendra un kaķis arī izdomājis nakšņot pie manis. :
no rīta ar mammu ārā fotografējam suņus dāvja labdarības projektam skolā, es mēģinu piesaistīt suņu uzmanību un vicinu rudens lapu. roksana apsēžas, miniatūrā kendra lec viņai uz muguras un sāk pisties, mamma bildē.
braucām pie pazīstamas māsiņas apskatīt manu sulojošo šuvi ārpus darba laika. tētis viņai kukulī nopērk šampanieti. man noņem šuves, pastāsta, kā apkopt, tētis atver šampanieti un man jāgaida, kamēr pudele būs tukša. tētis runā un runā, runā par makšķerēšanu, par ēģipti, par uz palodzes augošo augu un lamatās iekļuvušā bebra pautiem, kas esot vērtīgi, runā par komentāriem draugos un bebra garšīgo asti, runā, kamēr aizbrauc mans plānotais vilciens. es viņu vēroju, viņš ir interesants savās platajās biksēs, kurpēs, kuru gali uzlocījušies, sarkanajā jakā, melnajā cepurītē un brillēs. braucam uz veikalu pēc māsiņas ieteiktā vīna, pie veikala tēta pazīstamie, viņš parunā vēl, pastāsta joku, draugi smieklu lēkmēs atkāpjas vairākus soļus. mājās vīnu lepni uzliek uz galda, rāda mammai, mamma smaida, vecmamma no durvju spraugas noskatās.
no rīta ar mammu ārā fotografējam suņus dāvja labdarības projektam skolā, es mēģinu piesaistīt suņu uzmanību un vicinu rudens lapu. roksana apsēžas, miniatūrā kendra lec viņai uz muguras un sāk pisties, mamma bildē.
braucām pie pazīstamas māsiņas apskatīt manu sulojošo šuvi ārpus darba laika. tētis viņai kukulī nopērk šampanieti. man noņem šuves, pastāsta, kā apkopt, tētis atver šampanieti un man jāgaida, kamēr pudele būs tukša. tētis runā un runā, runā par makšķerēšanu, par ēģipti, par uz palodzes augošo augu un lamatās iekļuvušā bebra pautiem, kas esot vērtīgi, runā par komentāriem draugos un bebra garšīgo asti, runā, kamēr aizbrauc mans plānotais vilciens. es viņu vēroju, viņš ir interesants savās platajās biksēs, kurpēs, kuru gali uzlocījušies, sarkanajā jakā, melnajā cepurītē un brillēs. braucam uz veikalu pēc māsiņas ieteiktā vīna, pie veikala tēta pazīstamie, viņš parunā vēl, pastāsta joku, draugi smieklu lēkmēs atkāpjas vairākus soļus. mājās vīnu lepni uzliek uz galda, rāda mammai, mamma smaida, vecmamma no durvju spraugas noskatās.
Comments
mana māte ar tā darīja, kad dzīvoja Latvijā. tagad es tā pati mēdzu darīt. bet vēl vairāk tā dara mans dzīvokļa biedrs. viņš man tāda Rīgas mamma.
(Reply to this) (Thread)