riebjas drēbes. riebjas bāzt mazās krekla podziņas mazajos pogcaurumos un mocīties ar pogām uz piedurknēm, riebjas veikalos līst iekšā un ārā no drēbēm, jo nekas neder, riebjas pārģērbšanās kabīnē svīst drēbju dēļ, vilkt kreklus un bikses, kuros pirms manis svīduši vēl citi nelaimīgi cilvēki. viss saraujas vai izstaipās, viss apņem kā riebīga otrā āda. uzmauc pēdām zeķes un kurpes un aidā, ar diviem saviem jutekļiem tu visu dienu jūti zeķes, ar pārējo miesu bikses un kreklu. jušanai paliek tikai rokas un galva. vienkārši drausmīgi. un gribas jau arī izskatīties labi un nesanāk. :
Comments
|
taisnība, drēbēs ir sātans :/
(Reply to this) (Thread)
|
lielākoties ignorēju to eksistenci. absolūtas neizbēgamības gadījumā izmantoju vienīgi tos, ko laikam dēvē par sporta. visas tās stīpas, āķi, mežģīnes un polsterus mani nervi diez vai izturētu
(Reply to this) (Parent)
nedirs, Jānīt, Tev sanāk tīri ok (varētu arī teikt - pat ļoti ok) izskatīties! bet tā uzlaikošanu, atrašanu problēma vispār tāda šur tur sastapta, jā (Tev vnk jāņem līdzi kkāda šoping čiksa, būs vieglāk). un vasariņā jau mauc tik šortus un topiku mugurā un jūti ar daudz plašākiem laukumiem :3
(Reply to this) (Thread)