boikotēju trešos autobusus, nedēļu eju uz skolu un atpakaļ ar kājām. no rītiem eju gar to ekvatora garuma sastrēgumu, un tur tik smirdīgs gaiss, un pusbrukuši ķieģeļi mēģina saturēt dzegužkalnu, un tie ir tik netīri un brūni pelēki, ka varētu nolaizīt pirkstu un nobraukt gar kādu, gan jau apakšā sarkans. šorīt ceļā redzēju savu pirmo šīgada taureni - raibu un beigtu. :
ar diplomdarbu kaut kā neiet, kaktusi uz palodzes vīst, draudziņi grib mirt un es gribu dzīvot.
ar diplomdarbu kaut kā neiet, kaktusi uz palodzes vīst, draudziņi grib mirt un es gribu dzīvot.
Mūzika: gesaffelstein - pursuit
Comments
es arī tagad smirdīgā un pārbāztā 15. trolejbusa vietā bieži izvēlos tipināt ar kājām, ja nav draņķīgs laiks. kādas 45 minūtes sanāk iet, bet apmēram tik pat sanāk braukt ar trolejbusu (iekļaujot laiku, kad eju uz/no pieturām). pastaigas ir foršas.
dzīvību kaktusiņiem un diplomdarbam!
dzīvību kaktusiņiem un diplomdarbam!
(Reply to this) (Thread)
man vienkārši apnika, ka tie nekad nav laikā, un pēdējo reizi to gaidot un ar to braucot pagāja 40 minūtes, pa kurām es būtu paspējis aiziet uz mājām un atpakaļ uz skolu, kas ir vienkārši nožēlojami.
un paldies!
un paldies!
(Reply to this) (Parent)
man reāli prieks, ka vismaz kāds grib dzīvot. mums, pašnāvnieku klubiņam, nevajag jaunus biedrus.
(Reply to this) (Thread)