17. Novembris 2005
Paziņojums, par kuru lūgums ziņot tālāk! @ 19:34 Sveiki!
Aicinu visus sonedēļ Rātsnamā 3.stāvā izteikt viedokli par veloceliņu Daugavas labajā krastā.
Pēc ilga pārtraukuma Daugavas labā krasta velosipēdistiem nozīmīga sabiedriska apspriesana! Līdz 22.XI VAK katru vides draugu aicina rast iespēju atnākt uz Rātsnama 3.stāvu un izteikt viedokli par plānojamo veloceliņu Centrs-Dārziņi. No Salu tilta ir iespējami divi varianti vai nu pa Daugavmalu vai Krasta/Maskavas ielām. shī ir laba iespēja atgūt sabiedrībai Daugavas krastu.
Minētā sabiedriskā apspriesana plāno realizēt jauno veloceliņu līdz 2008.gadam. Veloceliņs ir ļoti laba iespēja atdot sabiedrībai Daugavas labo krastu sākot no Vans;u tilta līdz pat Dārziņiem. sobrīd 11.XI krastmalā un Krasta/ Maskavas ielā valda ieksdedzes autotransports un ar to saistītie sastrēgumi, gaisa piesārņojums, apdraudējums un sekojosa vides degradācija un
kaitējums veselībai. Ja mēs izteiktu vēlēsanos veidot so celiņu pa Daugavas malu ar iespēju aplūkot gan skaisto kreiso krastu pāri Daugavai, gan iespēju vērot turpat labajā krastā netālo koka arhitektūru Maskavas priekspilsētā, jaunceļamo tiltu, Cietvielu fizikas institūtu, Ķengaragu, bij. Sarkano kvadrātu un piedaugavas pļavas, tad Rīga un rīdzinieki 2008.g.iegūtu ļoti jauku dāvanu. Trasi nevajag veidot pa Krasta/ Maskavas ielām, lai velosipēdisti nesaindējas no transporta izplūdes gāzēm. Mēs arī aicinam izteikt viedokli, ka ir iespējams rast iespēju
ziemā veidot apgaismotu pilsētas distaņču slēpsanas trasi uz sī veloceliņa bāzes gar Daugavmalu, reizēm izbraucot spūri. Tad nu aicinu izmantot so iespēju un līdz 22.XI aiziet līdz Rātsnama 3.stāvam un rakstiski aicināt veidot veloceliņu gar Daugavu. Ziemā šo celiņu būtu iespējams
pārveidot par apgaismotu pilsētas distaņču slēposanas trasi (pirmo Rīgā...).
sī veloceliņa prieksizpeti veikusi pilnsabiedrība BRD&ProVia pēc RD Satiksmes departamenta izsniegtā tehniskā uzdevuma projektēsanas nosacījumiem. sobrīd līdz 22.XI notiek iedzīvotaju viedokļa noteiksana, un 3.stāvā atsauksmju un ierosinajuma žurnālā 20 lapusēs iespējams izteikt viedokli par projekta realizāciju un labākajiem risinājumiem. Lūdzu pievērsiet uzmanību, ka
projekta minētajās trijās lapās ir sajaukti perspektīvie veloceliņu variantu numuri, tāpec skaidri jāraksta ar vārdiem, piem.,- "atbalstu veloceliņu gar Daugavmalu nevis Krasta/Maskavas ielām". Iemesli, mazāk kaitīgo automasīnu izplūdes gāzu, mazāk sadursmju iespēju, skaistāks ceļs, iespējams ziemā veidot distaņču slēpošanas trasi, utml. (Tā piemēram sajaukts ir, ka
veloceliņš gar Daugavu, lapā Nr.1 nosaukts par "2. Variantu", bet lapās 2. un 3. par
"Variantu Nr. -1") Pilsētas attīstības departaments nezin par so Satiksmes departamenta aktivitāti, bet tas taču netraucē velosipēdistus un draugus atbalstīt veloceliņu pa Daugavas
labo krastu, ja sāda iespēja tiek piedāvata!! Dodamies visi uz Rātsnamu līdz 22.XI. :)
Ar cieņu,
Ojārs
PS pagāja diezgan ilgs laiks līdz kopā ar Aivu atradām so iespēju izteikties. Lūdzu izmantojiet paši un pārsūtiet saviem velosipēdu izmantojosiem draugiem!!
Ilze Liepa
mob.t. 9154531
Lai laba diena
26. Oktobris 2005
(bez virsraksta) @ 18:01Meklēju jaunu darbu! 4. Oktobris 2005
Gandrīz visi eņģeļi lido @ 13:02
Mūzika: Prāta Vētra "Visi Eņģeļi Lido" Kaut ko es nesaprotu... Tu pazūdi. Es nomierinu savu sirsniņu. Tad Tu atkal parādies, satrauc manu sirsniņu, atkal pazūdi. Un zini, Tu nemaz neesi mainījies, ja būtu, tad tā nezustu... Ak, Tev nevis gadās aksiomas, bet Tu pats esi aksioma... Un tagad es saprotu šos vārdus: Kā lai priecājos bez Tevis? Vilcienos un stadionos. Varu pierādīt pats sevi. Bet vai tas būtu vajadzīgs? Saprotu, ka nav - nedz Tev, nedz man... Kas nav lemts, tas nav... Ai, kā parasti skumja, kā parzsti sāpe. Nezinu, iespējams, Tu, iespējams, rudens... 22. Septembris 2005
Ieliec bailes otram saujā... @ 15:19 Dienu no dienas, nakti pēc nakts krāj savādu mulumu savā sirdī, savādu nojausmu savā dvēslē, ka bailes ir visapkārt un tad tās sāk iekarot Tevi visu...
Bailes ir tā sajūta, kas iznīcina pilnīgi visu. Tās ir kā tukšums iz Bezgalīgā stāsta. nesakarīgas, nesaprātīgas domas tās raisa cilvēkos, tās dara pāri ne tikai baiļu nēsātājam, bet arī tiem, kas ar viņu saskaras. Bailes nokauk draudzību, mīlestību, uzticību, pieķeršanos, visas fantāzijas un sapņus... Ai, baidies baiļu!
Kad sapratīsi, ka nav no kā baidīties un atbrīvosies no bailēm, sapratīsi, cik laimīgs patiesībā vari būt...
16. Septembris 2005
Piedzimt no putām... @ 16:11
Mūzika: Andrew Lloyd Webber "The Temple" (from Jesus Christ Superst) Paņemam 2 daļas sāpošas sirds, 1 daļu asaru, 3 daļas vientulības, ieliekam blenderī un aiziet - kokteilis gatavs. Tadad to triecienā iedzeram un sākam pasaulei žēloties par savām ciešanām. Tad, kad pasaule no mūsu žēlabām nogurs, jauksim atkal jaunu kokteili, pieliekot klāt kaut ko jaunu, tā teikt - rozīnītei, kaut vai sliktu veselību! Bet var jau arī dzīvot, ne tikai šādā veidā vilkt savu dzīvi... Esi par to domājis? Piedzimt no putām!: Paņemam visu sāpošo sirdi, visas asaras, visu vientulību, paņemam saujās un aizskalojam jūrā. Jūra patrakos, uzkuls baltus putu mākoņus, nu gluži tādus kā tos jaukos gubu mākonīšus, kurus vasarā, jūlija pēcpusdienās tveicīgās, var pie apvāršņa redzēt. Un tad no šīm putām piedzimst jauns ES. Neviens jau nesaka, ka tā būs viena reize, tas būs jauns sākums, un sākumi parasti ir tik skaisti un satraucoši! 14. Septembris 2005
Sviestaina saruna, sāpīga sirds... @ 09:17Ļ: Eila! Tu kā vīrietis pasaki - jūs visi esat draņķi vai arī es tādiem tikai visu laiku uzkuļos?
O: visi...nu izņemot pediņus hehehe
Ļ: Pozitīvi... =0/
O: A ko kāds piegānījis Tavu mazo dvēselīti?
Ļ: Da visu laiku kāds gāna manu mazo dvēselīti... direktoru ieskaitot, nemaz nerunājot par tiem visiem pārējiem tur aiz loga...
O: Nu zin mums ar nav viegli - vīriešu %āli ir mazāk, ne visi sevi īsti par vīrieti uzskata, dažus tas vienkāršī fiziski neinteresē, kadam retajam vēl zazin kautkāda tur morāla vai mamma traucē, tad nu iedomājies kādai saujiņai vīriešu ir jāpiegāna visas mazās dvēselītes...... :P
Ļ: nafig es uz tām saujiņām visu laiku uzkuļos... 8. Septembris 2005
Toskānas zemnieka nams ar skatu @ 09:29
Mūzika: The Rasmus "In My Life" Daži koki, lauki, kalni, gravas, ielejas, zemes ceļi. Pa visu sarkans jumts. Daži cilvēki, birojs, datori, galdi, krēsli, telefoni. Pa visu es. Atšķirība ir tikai vidē, kurā mitinamies, bet viss pārējais ir vienāds. Pavelkam līdzības, paskatamies dvēselē. Dvēseles vides iespaidotas, bet sāpes un problēmas vienādu apstākļu radītas. Jūtas arī vienas un tās pašas, tikai pret dažādām lietām. Kur ir atšķirība mūsos? Tikai vidē un apstākļos? Tikai jūtu vienādībā pret sažādo vidi un apstākļiem? 2. Septembris 2005
Es un Žu-Žu. @ 14:16
Mūzika: Radiohead "Pyramid Song" Divas dzintara acis raugās manī. mazi, atņirgti zobiņi, izlaisti nadziņi. Apskrējiens ap istabu un drošs stūrītis aiz radiatora. Murr... Žu-Žu! Nāc pie manis. Nebēdz. Es Tevi mīlēšu, man nav kam citam savu lielo mīlestību atdot! Pasaule! Es Tevi mīlu! Mīli mani ar'! Mazs kamoliņš kam rūpes dāzvāt, ko mīlēt un lolot, cerībā, ka arī mani ar laiku iemīlēs un manis vairs nebaidīsies... Jāpaiet kādam laikam... Žu-Žu... 1. Septembris 2005
Zelta vējš un žiglā saule! @ 16:35Sasitam palukstas un izskrienam asfalta pļavās! Tuvojas zelta vēlš un žiglā saule! Tad visi pulcēsimies baros un čivināsim, kā Sarežģītajā Zvirbulēnā, un laidīsim uz Siguldu ķert sauli un vēju! Ķersim zelta vēju, zelta rudens lapās, ķersim sauli, lai vēl gaišos vakarus pabaudītu un uzņemtu viņas pietiekami - aukstajai ziemai. Priecāsimies par gaidāmo! Aizmirsīsim par esošo! Muļķības! 31. Augusts 2005
Drupatiņa mīlestības... @ 20:12
Mūzika: System Of A Down Lost In Hollywood Sapņojot par skaistajām kalnu pļavām, kur brīvi skriet, nē, lidot pār tām kopā ar mākoņiem, dzīties pakaļ kaut kam neskaidram un tik pat spārnotam, kā es pati... Iemērkt pirkstu galus klusajā kalnu ezerā, kurš kā spogulis parāda visu, kas man ir iekšā... Nesaprotot pazudušo un nezinot iegūstamo, mīlot mīlamo un gaidot mīlošo. Sadrupināt sirdi kā baltmaizi baložiem un iedodot citiem paknābāt cerībā, ka kāds pamanīs to, ar kādu mīlestību šī barībiņa pasniegta, un sajutīs siltumu, kuru vēlos dāvāt. Un tad šis putniņš paliktu pie manis un mēs palidotu, palidotu ilgi mūžībā starp zvaigznēm, kuras piepildītu mūsu sapņus... Ak, mana baltā dūja - es meklēju kādu, kam mana maizīte sirdij tuva, Tu meklē kādu, kas maizīti dos, bet, kur Tu meklē? 17. Augusts 2005
Trešdienas sviesC! @ 17:20Nu, baigā problēma, nav neviena stulba spama, ko kolēgām aizsūtīt, lai viņu sejas priecīgākas darītu, tādēļ ķēros pie radikālākām metodēm - iespraudām serkociņus kā priekšzobus un pavazājāmies pa biroju. Pasmējās kolēgas par mani, tagad biki priecīgās prāts visiem!
Tūliņ jau jālaiž ar kolēgām biki iesvinēt mana drīz gaidāmā vārdadiena, jo darbu daudzuma dēļ šonedēļ tam laika vairs nebūs. Feini, feini!
Vakarā zaļi dzīvosim!!!
=0)
P.S. Es jūs visus MĪĪĪĪĪLŪŪŪŪŪ! Bučas!
=0) 16. Augusts 2005
Man gribas raudāt... @ 13:39
Garastāvoklis::  confused Mūzika: Prāta Vētra "Reality Show" you can call me through the rain but if love is one-sided it slowly turns into pain you can call me through the snow it sounds too sweet, my dear, it sounds for me like a show hey, the wind still blows hey, too much reality shows but when we’re safe in glory, there’s no time for cries and sorries i will be there, no lying, though my singing bird is dying hey, the wind still blows hey, too much reality shows they say red rose is a faith i say – life’s too short to wait what else can i say, i don’t know, i don’t know.. but i know, but i know, but i know – our river of love stops to flow and when we’re safe in glory, there’s no time for cries and sorries I will be there, no lying, though my singing bird is dying hey, the wind still blows hey, too much reality shows... 15. Augusts 2005
Brīvs kā putns... @ 11:11
Garastāvoklis::  Taurenīši vēderā Mūzika: Apocalyptica "Bittersweet" Jauki negulētas naktis un remonta darbos pavadītas dienas... Nogurušas kājas un apskaidrots prāts... Čārlijs un šokolādes fabrika... Vīns un zemeņu liķieris zem ābelēm... Silta azote un mīļi skūpsti... Nedēļas nogales kokteilis tāds man bijis... Droši atplešu spārnus un laižos dzīvē tālāk! Viņš teica - piektdien dejosim... 11. Augusts 2005
Plūmju uzlējums... @ 15:41Apsveicu vienu intervētāju gaidāmajā vārdadienā! Mani sacienāja ar plūmju uzlējumu... Šķiet, ka šodien pabeidzamajam projektam parādījusies ļoti radoša pieeja, redzēsim, kāds būs rezultāt! ;0)
Bet dzi, ko, mīlulīt? Man ir labi - ārā ir drūms laiks, bet arī tam ir savs skaistums, jāmāk tikai ieskatīties...
Pēdējā psiholoģiskā programmēšana - ar jauno dzīvesvietu beigsies mellie, kas mani ik pa laikam piemeklē, kopš dzīvoju Merķeļa ielā. New place, new life!
Mīliet šo pasauli, tajā ir ko mīlēt! 9. Augusts 2005
Vīīīī, ku jauki! @ 10:07
Garastāvoklis:: Feins! Mūzika: The Killers "Smile Like You Mean It" Taurenīši vēderā un neprāts galvā! Viegli pieskaries ar pirkstu galiem savam atspulgam peļķē un pasmejies kā mazs bērns. Paliek viegli, ir iespējams pacelties no zemes un palidināties starp Vērmanīša liepām. Samīļo mani vēl ciešāk, piespied sev klāt, noglāsti manu galvu un piespied to sev pie krūtīm. Es dzirdu, kā pukst Tava sirds - ātrāk, arvien ātrāk... 8. Augusts 2005
Nogurums no atpūtas... @ 10:41
Garastāvoklis::  Skumjš un mierīgi laimīgs... Mūzika: Nirvana "In Bloom" Pabaudīju atvaļinājumu no 18. līdz 31. jūlijam un tad nedēļu nolikos paslimot. Un tagad esmu ļooooti nogurusi. Ja būtu uz darbu nākusi pagājušajā nedēļā, būtu svaiga kā gurkis, bet nu esmu nogurusi... Apbrīnojami cilvēki ir Alūksnē - lietus ne vienkārši līst, bet gāž tā, ka balts priekškars vien redzams, bet visi uzcirtušies, spucējušies sēž un skatās "Velna kalpus"! Apsveicami... Bet patiesībā - man ir ļoti daudz kas uz sirds, kas tādas, ko pastāstīt gribās, bet nenāk ārā, tāds kā kamols kaklā... Vīīīī... Un tad vēl ir kāds cilvēks... 8. Jūlijs 2005
No vecas dienasgrāmatas... @ 12:36
Atradu tik tikko kaut ko, ko esmu rakstījusi pirms aptuveni pieciem gadiem... "Vai Tu zini, kas man tajā visā vislabāk patīk? Nē? Es arī! Es zinu tikai to, kas man nepatīk, kas mani kaitina, ko es ienīstu. Bet arī to es saskatu citos nevis sevī. Cik daudz, kas ir pateikts, būtu jāatsauc, bet Tu to negribi vairāk, nekā nevari. Ko Tu ienīsti attiecībās ar puišiem? Nezini? Es zinu! To, ka Tu nespēj viņiem uzticēties, Tu pati sevi par to ienīsti, bet, ko tas dod? Tevi tracina, kad Tev pajautā: "Vai Tu man uzticies?" Tu vienmēr atbildi: "Jā!", bet domā: "Nē! Nekad!" Nav jau tā, ka Tu nespētu uzticēties, bet dzīve māca - nekad, nevienma neuzticēties, jo sevišķi vīriešu dzimumam. Ko viņi dara, kad Tu viņiem uzticies - Tu ar viņiem pašķiries un tad sākas: "Bet Tu taču teici...!" Ko es varu darīt, ka es teicu, tagad tā nav. Kā beidzās pagājusī vasara? Es pat nevaru vairs ar draugiem (tiem, kuri mums bija kopīgi) aprunāties, jo lūk - es esmu pret viņu ļauni izturējusies. Un ko viņš nodarīja man? Kāpēc es tā darīju? Jūs zināt kā sauc to, ko viņš ar mani izdarīja - izvarošana. Ne jau fiziska, nē - garīga. Un es, es tam par ilgu ļāvos. Kas no manis tagad ir palicis pāri. Tā āriene, ko redz apkārtējie ir pilnīgs pretstats manai iekšējai pasaulei. Ārējo pasauli viņš man mainīja, bet iekšējo pasauli - sabojāja. Ja jūs zinātu, kā es mīlēju to sevi, kāda es biju agrāk, kā es spēju sevi darīt laimīgu ar vienu domu, ar vienu smaidīgu cilvēka seju. Tad arī es spēju darīt laimīgus citus. Tagad no manis prasa tikai manu ārējo, to, ko es ārēji spēju sniegt, neviens neinteresējas, kas notiek manī. Neviens pat nemēģina man palīdzēt tikt uz kājām. Bet pie tā esmu vainīga es pati. Es savu ārējo čaulu nepaveru, neļauju nevienam nojaust, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Arī brīžos, kad kļūstu vāja, nogurstu no šīs izrādes, paliek kāds nepavērts priekškars, kuru rada neuzticība citiem cilvēkiem. Es esmu ļauna, ne pret citiem, bet pret sevi. Kas tajā pats smieklīgākais - manis vairs nav, nav nevienas dvēseles paliekas, ne tādas, kāda tā bija. Es pat par spīti visam, kas ar mani pirms tam dzīvē bija noticis, biju es pati, bet mani spēja sabojāt cilvēks, kurš mani izmantoja, kuram es uzticējos, un es pat neievēroju, ka viņš ne reizi neteica, ka es viņam nozīnēju kaut ko vairāk par objektu, par kādu lietu, kas ir nomesta starp pārējām. Īstenībā viņš pat to neteica." Secinājums - esmu paaugusies, bet tik un tā sāp... 29. Jūnijs 2005
Glāze piena un sausiņš... @ 10:44
Garastāvoklis:: Vientulīgs Mūzika: Queen "Who Wants To Live Forever" Glāze piena un sausiņš... Tāda ir dzīve. Ieelpo caur pienu plūstošo, ar konservantiem apslāpēto dabu un uzkod sakaltušu maizīti. Mūs iekonservē jau bērnībā, ieliek mūs mapītēs un tad mēs visu turpmāko dzīvi viens otru šķirojam pa plauktiņiem - labais draugs, sliktais draugs, vienkārši kolēģis, baigais kolēģis, ģimene, ienīstamie, mīlamie... Un tad vienā brīdī uzkod sausiņu - dzīves patiesība, rāmju pazaudēšana, kas pārvērtusies sausā trulā ikdienā. Sausiņš iesprūst kaklā, Tu tver pēc piena un atkal sevi iekonservē, tikai tehnoloģiju attīstības rezultātā tur nākuši klāt pāris jauni konservanti kas Tev ļauj būt par to perfekto cilvēku... Kā nesakaltēt maizīti? Kā tikt pie lauku piena? 28. Jūnijs 2005
Optimisms? @ 10:55
Garastāvoklis:: F*** O*** Mūzika: Radiohead "Optimistic" You can try the best you can If you try the best you can The best you can is good enough Pie vella optimismu! Smaidi kaut saras birst? F*** Piegriezies! Gribētu izrauties no sabiedrības rāmīšiem, plēst traukus un drēbes, skrāpēties un kost! Cik var! Vai jau nav gana moku man šogad? Smaidu jau smaidu! Optimists gana labs no manis sanāk pagaidām, bet ne jau pirmklasīgs! Gribu tikai nelielu atpūtu no dzīves... If you try the best you can The best you can is good enough If you try the best you can Dinosaurs roaming the earth |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}