Paņemam 2 daļas sāpošas sirds, 1 daļu asaru, 3 daļas vientulības, ieliekam blenderī un aiziet - kokteilis gatavs. Tadad to triecienā iedzeram un sākam pasaulei žēloties par savām ciešanām. Tad, kad pasaule no mūsu žēlabām nogurs, jauksim atkal jaunu kokteili, pieliekot klāt kaut ko jaunu, tā teikt - rozīnītei, kaut vai sliktu veselību!

Bet var jau arī dzīvot, ne tikai šādā veidā vilkt savu dzīvi... Esi par to domājis? Piedzimt no putām!: Paņemam visu sāpošo sirdi, visas asaras, visu vientulību, paņemam saujās un aizskalojam jūrā. Jūra patrakos, uzkuls baltus putu mākoņus, nu gluži tādus kā tos jaukos gubu mākonīšus, kurus vasarā, jūlija pēcpusdienās tveicīgās, var pie apvāršņa redzēt. Un tad no šīm putām piedzimst jauns ES. Neviens jau nesaka, ka tā būs viena reize, tas būs jauns sākums, un sākumi parasti ir tik skaisti un satraucoši!