| |
[Mar. 24th, 2021|01:48 pm] |
vakar smaga saruna ar draudzeni, no kuras baidījos kā no ķirurģijas, tomēr beidzās labi, un pēc tās jūtos kā izgājusi jaunu līmeni savā dziedināšanā. katrā gadījumā, iesaku vismaz mēģināt izrunāt, nevis krāt lietas, kas pamazām rada plaisu un atsvešināšanos. to es tagad atcerēšos daudz labāk. ka ir vērts. es esmu lepna ar sevi, jo vieglāk būtu bijis vienkārši pārtraukt attiecības - mans parastais risinājums. un esmu lepna, ka es nenostājos upura pozā un man izdevās patiešām pateikt visas tās lietas, kas man viņas uzvedībā nepatīk, nesākot lamāties, raudāt, un bez žestiem.
("visas tās lietas" kaut kādā ziņā ir manas īpašās vajadzības (pēc skaidrības un atklātības komunikācijā), par kuru leģitimitāti nebiju 100% droša, bet runāju tā, it kā es būtu droša, un tagad arī esmu.) |
|
|
| Comments: |
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: | March 24th, 2021 - 04:23 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Reizēm ir vērts, reizēm nav. Pēc dažām sarunām paliec kā stulbenis ar savu vēlmi uzlabot draudzību / padarīt to atklātāku, kuru pēc tam var iebāzt 1 vietā diemžēl. Bet ja draugs ir patiešām Draugs, no šīm sarunām tik tiešām var izaugt :) Apsveicu!
nu tur protams abiem jābūt gataviem atmest vēlmi uzvarēt strīdā utt
Tad jau arī ir bijis vērts. Draudzību, kura pēc tādām sarunām ir iebāžama vienā vietā, vislabāk tur arī iebāzt un uz to pusi vairs arī neskatīties. Vienīgi jāņem vērā, ka secinājumus arī nevajag izdarīt par ātru, jo jaunas komunikācijas metodes otram var būt šoks, no kurām var būt nepieciešami atgūties ilgāku laiku. Un tas var galīgi nebūt "par tevi". | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}