|
Mar. 24th, 2021|01:48 pm |
vakar smaga saruna ar draudzeni, no kuras baidījos kā no ķirurģijas, tomēr beidzās labi, un pēc tās jūtos kā izgājusi jaunu līmeni savā dziedināšanā. katrā gadījumā, iesaku vismaz mēģināt izrunāt, nevis krāt lietas, kas pamazām rada plaisu un atsvešināšanos. to es tagad atcerēšos daudz labāk. ka ir vērts. es esmu lepna ar sevi, jo vieglāk būtu bijis vienkārši pārtraukt attiecības - mans parastais risinājums. un esmu lepna, ka es nenostājos upura pozā un man izdevās patiešām pateikt visas tās lietas, kas man viņas uzvedībā nepatīk, nesākot lamāties, raudāt, un bez žestiem.
("visas tās lietas" kaut kādā ziņā ir manas īpašās vajadzības (pēc skaidrības un atklātības komunikācijā), par kuru leģitimitāti nebiju 100% droša, bet runāju tā, it kā es būtu droša, un tagad arī esmu.) |
|