kāpēc tu tādu sajuti?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tādu lēmumu esmu pieņēmusi divreiz. Pirmajā reizē distancējos, pamanījusi, ka pašai trūkst drosmes paust to, ko redzu izlikumā, kad liku citiem, bet trūka arī instrumentu, kā vadīt tādu sarunu. Nebija arī skaidrības pašai sevī, kā jūtos par iespējamo maģisko elementu tajā, jo sinhronitātes ar ārējo realitāti mēdz būt ārkārtīgi precīzas. Bet tāda veida raizes pārgāja pašas no sevis, ar laiku mazāk vispār baidoties no nesaprotamā, jocīgā, neapveramā, nekontrolējamā.
Otrreiz gan biju ieurbusies tajos arhetipos, tēlos, straumē, vēstījumos, tulkošanā, nozīmē, ka vajadzēja atelpu, vienkāršu jūtu plūsmu, nekā nenozīmēšanu. Bet te nav vaina taro, bet gan prāta stāvokļos, kuros būt vai labāk nebūt attiecībās ar kārtīm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, nu interesanti. bet noteikti piekrītu, ka labāk ar to nodarboties tad, kad ir nodefinētas attiecības starp racionālo un to, ko Tu šeit sauc par "maģisko", vai cēloņiem un sekām, vai prātu un tā spoguļiem, es pazīstu šīs bailes, bet man viņas nesen pārgāja, varbūt paplašinājusies komforta zona, un visādi gari un spoki - ne es viņus redzu, ne man par viņiem jādomā nedz jāsazinās, es esmu monoteiste un domātāja un dzejniece.

(Reply to this) (Parent)

Bet arī tas otrais distancēšanās posms ir garām, šobrīd mēdzu atkal dažreiz izlikt, papētīt. Tagad gan man labāk patīk abstraktāki tēli, intuitīvāks lasījums, tāpēc jaunās kārtis izvēlējos naivas un mīlīgas -
http://www.aeclectic.net/tarot/cards/gill/

(Reply to this) (Parent)