| |
[Mar. 17th, 2020|03:47 pm] |
traumas un raganu sērijas.
trauma visbiežāk nāk kopā ar nemitīgu kaunu par to, ka tu vispār esi.
laikmetīgās raganas to sauc par "lack of sense of entitlement", to saistot ar patriarhiju. viņas saka, ka vīrieši bieži vien kulturāli tiek audzināti tā, ka viņiem ir tiesības uz vietu šai laikā un telpā vienkārši tāpēc, ka viņi ir dzīvi, kamēr sievietes tiek audzinātas bez šīs tiesību sajūtas. no tā arī tievuma kults: aizņemt pēc iespējas mazāk vietas. es nezinu, vai šis jautājums ir vairāk politisks/kulturāls vai personisks, visticamāk kaut kas starp abiem, tāpēc es te peldēšu iekšā ārā.
trauma ir tāds kā izkropļojums augšanas virzienā. un kauns - manuprāt, tas ir saistīts ar lielām atšķirībām emocionālajās reakcijās, kas dominējošā naratīvā tiek stāstītas kā normālas. piemēram, un to es atkal saku no pieredzes, var gadīties slēpt pacilājumu brīdī, kad visi jūtas slikti vai šokēti, vai arī var gadīties justies drausmīgi slikti situācijās, kas citi ir priecīgi, atbrīvoti, tāpēc ir svarīgi saprast divas lietas:
- kolektīvai traumas upuru atbalstam, lūdzu beigsim pielūgt dominantos naratīvus attiecībā uz to, kādas emocijas un izpausmes ir akceptējamas, gan ģimenē gan sabiedrībā. paskatieties, kā bērni izpauž savus impulsus, kādas atšķirības tur ir, cik "nesaprotami" viņi dažreiz reaģē. kaut kur bija tā kompilācija "par ko mans bērns raud" (kāds var atrast? tā bija laba). Patiesībā pieaugušajiem ir tāpat. Es nezinu, vai ir labums no emociju fašisma, jo neirotipisks cilvēks protams var saņemties un pielāgoties, bet traumētam cilvēkam nekad tas neizdosies. vai arī, tikai vairosies sajūta, ka šajā pasaulē viņš nekad nedrīkstēs būt pats, vienmēr būs par kaut ko jāizliekas. to pašu varētu teikt arī par queer, invalīdiem, visām tradicionālajām minoritātēm. Latvijā par to pagaidām maz runā, bet domāju, ka ne-neirotipisms, lai cik tas augsti funkcionāls nebūtu, pieder pie sociālās minoritātes, un viss, kas attiecas uz kolektīvo pienākumu veidot drošu telpu vājākajiem, tas attiecas arī uz viņiem.
- otru lietu pateikšu rīt. |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/168852/3923) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kochka |
|---|
| Date: | March 17th, 2020 - 04:50 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Jā, precīzi. Man bieži bijis kauns, ka vispār esmu. Reizēm visā pašreflekcijā sanāk sapīties, kas vispār esi.
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: | March 17th, 2020 - 06:14 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Jau kopš grieķu senākajiem mitoloģiskajiem un diskursīvi filozofiskajiem laikiem māca, kuras emocijas ir vairāk, kuras mazāk vēlamas. Bet tu turpini demagoģēt.
nedomāju, ka tas ir iespējams bez sevis mānīšanas un iekšējas izdedzināšanas, kas ved pie pilna laika liekulības un slēptas depresijas.
| |
