pārāk bieži sāk atkal nākt tie momenti, kad liekas, ka viss iekšā uzsprāgs. sīkas lietas, kuras kādreiz man neko neizteiktu, vai pat patiktu, var nokaitināt tikai tāpēc, ka man iekšā ir tā slimā sajūta. un es jūtu, kā tas viss mani ēd kopā. gribas bļaut un vispār es nesaprotu, kas ar mani notiek.
labi, ka tuvojas silts laiks, nu vismaz vajadzētu tā būt. botes gaida, kad tiks izvilktas laukā.
man vienkārši neizturami vajag to sajūtu, kad skrienu.
apzinos, ka, kamēr atsākšu skriet piedienīgus gabalus, paies diezgan ilgs laiks. īpaši dēļ manas drama queen sirds, bet man vienalga.
varbūt tas līdzēs.
2 teica | un ko saki tu ?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}