07 November 2010 @ 11:12 pm
 

vakarnakt dauzot galvu pret sienu, secināju, ka jāpierakstās pie zobārsta. nē, nevienu zobu neizsitu, bet laikam kāds nervs iekaisis, ak šie prieki.

mani satrauc mamma un viņas veselības stāvoklis. bet tagad, redzot viņus abus tā sakampušos,tā kā sen nebiju redzējusi. jā, lūk tas ir iedvesmojoši. sasodīs, kā es viņus mīlu. visus. bet tā jau dzīvē notiek. viss attīstās un rit uz priekšu. katram jāveido sava dzīve, un tā mēs izmētājamies pa pasauli. laikam jāsāk prasties vien, kā dzīvojot dzīves atsevišķi, noturēt saikni kādu savā starpā, lai nezaudētu to balstu viens otram un lai sajūta, ka esam ģimene neizpaustos vien ziemassvētku vakaros.

 
 
dungo: Terrorvision - Oblivion