vakars tika tīri jauki pavadīts sēžot alus sētā, pamatīgi iesmejot par visiem Sicīlijas fanij atgadījumiem, un pēcāk arī ķēķī.
gulēts gan vien tikai divas stundas, bet tas droši vien nozīmē, ka drīzumā aizmetīšos nosnausties, jo tieši to šādā laiciņā prasās. jāatzīst, ka rīts gan sen nebija bijis tik smieklīgs. sākot ar to sirreālo šausmeņu sajūtu gaidot autobusu. laikam vienkārši sen nebiju rādījusies ielās tik agri no rīta, kad luksafori vēl nestrādā, uz ielām atrodas vien pāris cilvēki, bet neviens neizdveš ne skaņu. tik cik uzpūš vējš un tālumā jūra šalc. pēcāk jau viss likās sasodīti smieklīgi, katrs sīkums, tas tāds mazais sajukums, kad esi gulējis vien pāris stundas, tagad 6os no rīta stāvi gaidi jau stundu mistisku autobusu un lietus piles neuzmanīgi krīt tev uz galvas. bet vispār jau, interesanti, kā tie cilvēki uz tevi pēcāk skatās.
nekas jau tāds īpašs. varētu beidzot arī piebeigt noskatīties tos The Runaways.