| Uzraksts nr. 21 |
[Aug. 3rd, 2026|07:25 pm] |
- Kā var nevarēt, ja reiz vajag?
- Tad nu tomēr kaut kā var. |
|
|
| Vasaras skaņas |
[Aug. 1st, 2026|11:42 pm] |
| [ | music |
| | Wim Mertens - The Scene | ] |
Kad runājām, kādas skaņas asocējas ar vasaru, nācās paskaidrot, kas ir cikādes, jo man teica, ka pirmo reizi dzirdot tādu vārdu. Sāku jau sevi apšaubīt, ka esmu šādu vārdu izdomājusi, lai gan šo kukaiņu dūkšana spilgti atgādināja vasaru Rumānijā un Francijas dienvidos. Bet, kā lai paskaidro ko tādu, kura attēla citu priekšstatos nav? Mani izglāba ļoti banāls risinājums, yt video, jo dabas skaņu atdarināšana nav mana stiprā puse. |
|
|
| Jauns eksperiments |
[Jul. 31st, 2026|11:32 pm] |
Varētu atsākt šeit pierakstīt naktī redzētos sapņus. Bet tikai ar šādu nosacījumu: ja tos spēju atcerēties, kad diena jau ir gandrīz beigusies. Turklāt šis varētu būt labs izaicinājums prātam, spēt tēlus pārkodēt vārdos, pat ja visticamāk līdz dienas beigām būs saglabājušās tikai kaut kādas sapņa driskas.
|
|
|
| Uzraksts nr. 20 |
[Jul. 28th, 2026|05:22 pm] |
| [ | music |
| | Kate Bush - Hello Earth | ] |
Vairs nevaru atgriezties. |
|
|
| Tīrais prieks |
[Jul. 27th, 2026|08:00 pm] |
Šovakar mani iepriecināja skats, kā maza meitenīte ar savu tēti lēkā pa milzu peļķi, kas parasti lietus laikā izveidojas netālu no manas mājas. Vēl viena drusku lielāka meitene sasmēla no šīs peļķes gumijniekos ūdeni un aiznesa savām draudzenēm. Nav ne jausmas, ko viņas ar to ūdeni darīja, bet dažas lietas pēc vasaras lietus šķiet nemainīgas. |
|
|
| Saulīte |
[Jul. 25th, 2026|11:05 am] |
Reizēm šķiet, ka no rītiem nav līksmāka radījuma par labradoru. Pat ja vēl neesi pa īstam pamodusies, tomēr aizkustina, kā suns tev atnes mīksto mantiņu un, asti luncinādams, "dejo" apkārt, sakot: "Cik brīnišķīgs rīts!" (un tāds tas parasti arī ir, pat ja bieži vien tam ir grūti noticēt). Jā, pat nīgrākajos rītos nav iespējams īgņoties par suņa prieku. |
|
|