liger

man tā jau ir, bet visu laiku gribas vēl vairāk. mani nepamet sajūta, ka tas ir arī viss, ko varu dabūt no dzīves, jūtu, ka varu vēl ļoti, ļoti daudz vairāk. redzēsim, ko no tā visa beigās dabūšu.

esmu mierā un harmonijā. man nav viss, ko es vēlos, bet man pietiek ar to, kas mani ir. viss apkārt ir tik skaisti. elpa aizraujas, bet es griežos tam visam līdzi. viss notiek uz priekšu un pats galvenais, ka es neatpalieku. mācos muļķīgas domas un cilvēkus izvilkt no savas galvas, lai būtu vieta visam jaunajam. viss ir tik liels un tajā pašā laikā tik smieklīgi mazs. vienā brīdī tik nesaprotams, bet tajā pašā laikā tik vienkāršs un nenozīmīgs. esmu sev un ar to šobrīd pietiek.

nekas nav neiespējams, tas nozīmē, ka viss ir iespējams. un, ja viss ir iespējams, tad vajag dabūt to, ko gribi. varbūt to, ko tu gribi nevar dabūt, bet, ja labi grib un stipri grib, tad visu var dabūt, jo VISS taču ir iespējams, vaaaiii ne?

vasarai beidzoties sāk pietrūkt liela gulta un spēcīgas, vīrišķīgas rokas, kurās rast mierinājumu. bet nekas būs arī citas lielas gultas un citas vīrišķīgas rokas, kuras pietrūks.

pirms kāda laika pieķēru sevi pie domas, ka nepārtraukti uz kaut ko ceru, domāju par kādu, plānoju, bet nolēmu tam pielikt treknu punktu un apgriezt to visu otrādāk. atstāšu to visu citiem. lai viņi cer, lai viņi domā, lai viņi, viņi, viņi. nebūšu vairs tāda muļķe. ticiet man esmu vērta un vēl vairāk, tāpēc tā tomēr būs labāk. vismaz priekš manis.

ok, turpināšu skatīties into the wild. sirdi plosoša filma. iesaku.

cheers!

Sākšu ar to, ka īstenībā viss ir kruta. Beidzot man ir vīrietis, kuru satieku arī gaišā dienas laikā un biežāk nekā vienreiz mēnesī. Tas jau priekš manis ir liels solis attiecībās. Beidzot man ir tādas attiecības, kādas ir gandrīz visiem normāliem cilvēkiem un kuras var nosaukt par attiecībām. Jūtos nedaudz tuvāk normālajai pasaulei. Un, ja tā padomā, tad arī lēnām sāku viņu iemīlēt. Skaisti.

Bet šobrīd jūtos iekšēji netīra, tukša un pretīga. Un arī man ir skumji.. Laikam nevajag dzert nedēļu no vietas, jo tā darot, es apjūku sajūtās(stulbais alkohols)

Laikam vajag mazliet apkopties un tikt beidzot pie skaidra prāta un baudīt tālāk.

UN centīšos beidzot pielikt lielu, lielu punktu R ērai. Viņš nav manis vērts, bet pie šīs domas vēl jāpierod un jāaprod.


---------------------------------------------------------------------------------

Tikai laimīgiem pieder izvēle, pārējiem tiek apstākļi.
Tikai laimīgie saņem ko grib, pārējie dabū, to, kas palicis pāri.
Tikai laimīgie kolekcionē sajūtas, pārējie krāj mantu.
Tikai laimīgie vada laiku, pārējos vada laiks.
Tikai laimīgie rīkojas, pārējie raugās no malas.
Tikai laimīgie rod risinājumu, pārējie noņemas ar kritizēšanu.
Tikai laimīgie bauda dzīvi, pārējie to tikai pacieš.
Tikai laimīgie saņem smaidus, pārējie pelna līdzjūtību.
Tikai laimīgiem darbs ir hobijs, pārējie pelna iztiku.
Tikai laimīgie paļaujas uz veiksmi, pārējie cer uz nejaušību.
Tikai laimīgie redz sauli un zvaigznes, pārējie redz dubļus zem kājām.
Tikai laimīgiem pieder laiks un telpa, pārējiem sapņi un ilūzijas.
Tikai laimīgie dzīvo mājās, pārējie meklē laimi pasaulē.
Tikai laimīgie ir laimīgi, pārējie pūlas par tādiem kļūt.
Tikai laimīgie dzīvo šodien… un ir laimīgi…


P.S. Šo ierakstu pārlaboju divas reizes, jo katru reizi bija vismaz 5 gramatikas kļūdas. Cheers!!

jogas skolotāja man iemācīja to, ka, ja līdzsvara vingrinājumus vari izpildīt bez grūtībām, tad tu esi ne tikai ar labu līdzsvara izjūtu, bet arī tajā momentā esi garīgā līdzsvarā.

taisot tēju, apstājos vienā no jogas līdzsvara pozām un mierīgi stāvēju tā pāris minūtes un varētu turpināt arī ilgāk. pēdējo reizi, kad šo vingrinājumu taisīju ziemā nespēju nostāvēt pat 10 sekundes.

pasmaidīju, jo sapratu, ka beidzot esmu līdzsvarā. mana iekšējā pasaule ir līdzsvarā un viss ir sakārtots. lieliski, ka pēc pusgada haosa un nemiera beidzot esmu harmonijā ar sevi un pasauli. tik tiešām prieks. varbūt viss nav tā, kā biju plānojusi, tomēr ir vēl pat labāk.

lai arī, cik tas banāli izklausītos, bet viss notiek ar laiku. arī līdzsvars nāk ar laiku. Tikai ar laiku...

taisu sev vakariņas. atrodu ledusskapī dažus tomātus. pajautāju mātei vai tomāti nav domāti salātiem or something un vai es tos varu vienkārši apēst. un viņa tik ļoti mīļi atbildēja ar ''nu bet protams, ka tu vari'' , ka es miljono reizi pārliecinājos, cik ļoti es viņu mīlu.

esmu tik bagāta, jo ar mani tik daudz kas ir noticis.

vairāk nekam man spēka nepietiek šovakar.

Vakar pamatīgi izballējos. Tik pamatīgi, ka vēl joprojām ir kauns no dažiem cilvēkiem. Bet pats galvenais, ka es tik labi atpūtos un man bija riktīgs fun.

īstenībā pēdējā laikā( īsāk sakot, šis gads) ir tik ļoti piepildīts un interesants. Un man apkārt ir fantastiski cilvēki un ir daudz neaizmirstami piedzīvojumi. Uh un ah! Ņemot vēru arī to, ka nu jau esmu liela meitene :)

Šovakar esmu saņēmusies un rakstu. Kaut gan neesmu pie pilnas apziņas, bet zinu to, ka tieši šādos brīžos un vēl trakākos ir iespējams uzrakstīt visādus brīnumus. Tātad, lai arī šajā vakarā top kāds. Lai top! Ja es nebūtu tik slinka, tad, protams to visu liktu uz papīra un būtu daudz skaistāk, bet tas jau ir daudz, ka vispār rakstu. Un, ziniet, tas tik ļoti palīdz saprast visas lietas. Salikt visu pa plauktiņiem un daudz ko secināt. Saprast vai esmu kļūdījusies vai viss kārtībā. Vismaz man tas ir vajadzīgs. Visas emocijas izlikt rakstot un tad pārlasot pielikt tam treknu punktu.

Šovakar secināju, ka Viņš ir viens no maniem sliktajiem ieradumiem. Turpat blakus smēķēšanai un dzeršanai. Es it kā apzinos, ka to darīt nav labi un bieži vien apsolos, ka tā ir pēdējā reize, kad to daru, bet tik un tā vienmēr ir kaut kas, kas nespēj mani atturēt darīt tieši to, ko es vēlos. Un tiešām.. Viņš ir..

Tikko sapratu, ka šobrīd ir skaitākie dzīves gadi - jaunība, kas ir faking jāizbauda. jocīgi, bet tāda sajūta, ka dzīve kārtīgi sāksies no šī gada. tad jau manīs. Esmu laimīga, šobrīd ļoti piepildīta. Man prieks, ka man ir tieši tāda dzīve kāda tā ir. Eh!

Sapratu, ka ļoti labi vados un visu daru tikai pēc izjūtām. Es pat nedomāju vai tas būtu pareizi vai nē.. Es sev laikkam ļoti daudz ko atļauju.

Man bija tas vajadzīgs. Es izjuto to, ko gribēju un miers ir manī. Kaut gan ar katru reizi mūsu attiecību modelis liekas ar vien bailīgāks. Dažreiz bail no sevis.

Bet man vēl joprojām patīk viņa spēcīgās rokas, lielā gulta un maigie pieskārieni.



Šodien nepazīstams vīrietis jautāja vai es esmu no mēness. Atbildēju, ka nezinu, bet var jau būt.

Daudz kas pa šito laiku ir noticis un neesmu gatava vēl iedziļināties sīkumos. Iekšējie un ārējie sabrukumi, kā arī daži pacēlumi. Varbūt nav gluži līdzsvarā, bet būs. Šogad tik grūti noturēt sevi līdzsvarā. Visu laiku atrodas, kaut kas, kas palīdz sašūpot manu pasauli. Jā, varbūt ir grūti, bet es esmu stipra. Un ne vien to varu pārdzīvot. Galvenais ir tikt skaidrībā ar sevi un savu iekšējo pasauli un tad viss notiek pēc plāna. Pārāk daudz no visa. Brīžiem tiešām par daudz. Bet braucot mājas es sapratu, ka esmu viens laimīgs cilvēks, kuram ar tik daudz lietām tomēr ir paveicies. Un, jā.. Dzīve ir sasodīti skaista. Es mīlu sevi, savu dzīvi un savu pasauli. Tikai jāiet uz priekšu. Uz priekšu, jā!


-----------------------------------------------

Take chances, take a lot of them. Because honestly, no matter where you end up whith whom, it always ends up just the way it should be. Your mistakes make you who you are. You learn and grow up whith every choice you make. Everything is worth it. Say how you feel, always. Be you, and be okay whith it.

Don`t wait any longer, you must follow your dreams now!

Kaut gan izjuka visi mani šīvakara plāni, nejūtos bēdīga. Tieši otrādi. Jūtos ļoti labi. Neskatoties uz to, ka man laikam ir alerģija no apelsīniem.

Šovakar pavisam smieklīgi sanāca. Vismaz mani tas uzjautrināja. Divi vīrieši gribēja satikt mani šovakar, bet viens rīt no rīta. Izskatās, ka bez-puišu- periods manā dzīvē pamazām beidzas(fuuuf!). Smieklīgākais bija tas, ka divus no tiem esmu satikusi vienu reizi pirms pus gada, bet trešais ir vienkārši kretīns. Huh. Bet anyway trešais man vislabāk patīk. Varbūt manas vēlēšanās, kuras izteicu savam guru, beidzot piepildīsies?


Let us sit here you&I
Just a litlle while longer
For right at this moment
We have all that  we will ever need

Šodien krustojumā stāvēju ilgu laiku, lai izdomātu, kā lai šķērso ielu. Peļķes bija tik lielas, ka pat pāri nebija iespējams pārlekt. Mazliet priekšā man stāvēja blondīne baltā kažokā - pēc pāris minūtēm tas vairs nebija balts, jo garām braucošā mašīna blondīni riktīgi apšļakstīja. Smieklīgi..

Vēl es šodien redzēju stirniņu, kura tajā pašā laikā izskatījās pēc zaķa, tāpēc neesmu īsti pārliecināta, kas tad tas bija. Viņa lēniem soļiem, vērojot mani, veica savu vakara pastaigu.

Bet nu es mazliet pamācīšos.


"Life is a roller coaster. You can either scream every time you hit a bump or you can throw your hands up in the air and enjoy it.''

Man šovakar sāp sirds. Fiziski. Un šīs sāpes mani sāk mazliet biedēt. Varbūt nebija prāta darbs vakarnakt dzert(alu, sidru, vīnu, šņabi), jo nedēļu biju lietojusi antibiotikas. Smēķējot vakara cigareti, sāku apsvērt domu par atmešanu, jo nezinu.. Man sāp sirds. Šovakar esmu ļoti slinka un čīkstulīga un vispār gribu gulēt, jo vakar aizgāju gulēt piecos(ak, ballītes..)

Everything happens for a reason. If you get a chance, take it. If it changes your life, let it.

Ejot mājās no autobusa caur mežu, es parasti klausos skaļu mūziku, gandrīz vienmēr dziedu līdzi skaļā balsī un dažreiz arī padejoju, jo mežā es jūtos brīva un nepiespiesta, bet ne par to ir stāsts šoreiz. Arī šorīt es tā gāju un uz mirkli uzliku pauzi, jo sadzirdēju skaļas putnu dziesmas. Mūziku izslēdzu un šoreiz klausījos dabā. Gāju lēniem soļiem, plati smaidīju un daļiņa manis jau dzīvoja pavasarī. Tajā pavasarī, kur saule spoži spīd, narcises zied un cilvēki iemīlās. Izdomāju, ka ir jāgaida pavasaris, jo princim baltā zirgā šajā gadalaikā, caur biezo sniegu, laikam ir problemātiski nokļūt pie manis. Un iepriecinoši ir arī tas, ka nav vairs tik ilgi jāgaida. Un es apsolos gaidīt. Eh.. labi beigšu sapņot un iešu dušā.


When I was 5 years old, my mom always told me that happiness was the key to life. When I went to school, they asked me what I wanted to be when I grew up. I wrote down "happy". They told me I didnt understand the assignment and I told them they didnt undestand life.

Laimīgu rītdienu!

Ziniet ko! Pār mani tikko nāca jocīgi atklāsme. Par to nebiju īpaši domājusi pēdējā laikā, bet tas notika negaidīti. Pēkšņi es sapratu, ka beidzot esmu gatava attiecībām un šoreiz nopietnām. Nezinu, kas pēkšņi varēja manā galvā mainīties, bet notika kaut kāds klikšķis un galvā lūk tāda doma. Jocīga tagad sajūta. Tāda sajūta, ka ir laiks. Ir īstais gads un šogad kaut kas notiks. Notiks kaut kas liels un labs. Viss.. mana dzīve mainīsies.

Nezinu varbūt antibiotikas uz mani slikti iedarbojas, bet tā es jūtos šobrīd. Nice.


P.S. Atliek vēl atrast otru cilvēku šīm nopietnajām attiecībām, jo diemžēl viena pati ar tām galā netikšu.

Pamodos ar tik patīkamu sajūtu, jo biju nosapņojusi nu tik, tik patīkamu sapni. Aij, tik labi. Ļoti precīzi atcerējos visas sajūtas un emocijas. Un tieši tāpēc es nevarēju vēl divas stundas pēc tam piecelties, jo katru reizi aiztaisot acis, centos atgriezties tajā pašā vietā, laikā un sajūtās. Mmm..

Bet tagad es dusmojos uz to, ka man nav mājās piena, jo gribēju izcili garšīgu kafiju un rīta cigareti, lai ārā uz lievenīša varētu pavērot, kā no debesīm virpuļo sniegpārsliņas. Bet nu labi. Varbūt vēlāk.

Jūtos tik brīva, jo man ir kārtējā brīvdiena nav jāuztraucas par to, ka kaut ko nokavēšu vai nepaspēšu.

Nesaprotu, kas notiek ar mani. Šodien mans ķermenis uzvedas pavisam jocīgi.

Kaut kas nav riktīgi. Balss ir kaut kur pazudusi un sāk jau mazliet kaitināt, ka neviens nedzird to, ko es cenšos ar pēdējiem spēkiem izdvest. Un varbūt man tikai liekas, bet šodien visi bļauj. Varbūt ne bļauj, bet ļoti skaļi runā.

Laikam jāiet gulēt, savādāk visi šitie karstuma un aukstuma viļņi, jocīgi murgi un raudāšanas lēkme neko labu nedara.

Rīt visu savedīšu kārtību un viss būs ideāli.


Iešu palasīt kādu grāmatu.

Tikko iznācu no dušas un nespēju beigt čīkstēt par to, cik ļoti man sāp kakls. Tāda sajūta, ka ikreiz, kad gribu izdvest kādu skaņu, norīt siekalas vai paklepot, kāds cenšas mandeles pārgriezt ar nazi.

Brīvdienas pavadīju gultā. Un šoreiz bez pārmetumiem, jo ķermenis piespieda to darīt. Tik daudz sāpes vienā reizē sen nebiju jutusi.

Īstenībā guļot gultā daudz visādas foršas lietiņas izdomāju. Pie daudz kā vēl jāpiestrādā, daudz kas jāmaina. Gribas mainīties. Jūtu, ka ir īstais laiks to darīt. Varbūt ne uzreiz visu, bet lēnītēm, lēnītēm.

Pēdējā laikā arvien biežāk iztēlojos dažādus dzīvokļus un mājas, kādas varētu dzīvot. Man galvā ir vismaz kādas simts interjera idejas. Un viskaitinošākais, ka nespēju tās īstenot, vismaz pagaidām ne.

Labi, beigšu rakstīt muļķības un iešu izdzert vēl miljons tējas un visādas zāles, savādāk tūlīt pārsprāgšu no sāpēm.

Lai priecīga rītdiena.