![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man šovakar sāp sirds. Fiziski. Un šīs sāpes mani sāk mazliet biedēt. Varbūt nebija prāta darbs vakarnakt dzert(alu, sidru, vīnu, šņabi), jo nedēļu biju lietojusi antibiotikas. Smēķējot vakara cigareti, sāku apsvērt domu par atmešanu, jo nezinu.. Man sāp sirds. Šovakar esmu ļoti slinka un čīkstulīga un vispār gribu gulēt, jo vakar aizgāju gulēt piecos(ak, ballītes..)
Everything happens for a reason. If you get a chance, take it. If it changes your life, let it.
Ejot mājās no autobusa caur mežu, es parasti klausos skaļu mūziku, gandrīz vienmēr dziedu līdzi skaļā balsī un dažreiz arī padejoju, jo mežā es jūtos brīva un nepiespiesta, bet ne par to ir stāsts šoreiz. Arī šorīt es tā gāju un uz mirkli uzliku pauzi, jo sadzirdēju skaļas putnu dziesmas. Mūziku izslēdzu un šoreiz klausījos dabā. Gāju lēniem soļiem, plati smaidīju un daļiņa manis jau dzīvoja pavasarī. Tajā pavasarī, kur saule spoži spīd, narcises zied un cilvēki iemīlās. Izdomāju, ka ir jāgaida pavasaris, jo princim baltā zirgā šajā gadalaikā, caur biezo sniegu, laikam ir problemātiski nokļūt pie manis. Un iepriecinoši ir arī tas, ka nav vairs tik ilgi jāgaida. Un es apsolos gaidīt. Eh.. labi beigšu sapņot un iešu dušā.
When I was 5 years old, my mom always told me that happiness was the key to life. When I went to school, they asked me what I wanted to be when I grew up. I wrote down "happy". They told me I didnt understand the assignment and I told them they didnt undestand life.
Laimīgu rītdienu!
Everything happens for a reason. If you get a chance, take it. If it changes your life, let it.
Ejot mājās no autobusa caur mežu, es parasti klausos skaļu mūziku, gandrīz vienmēr dziedu līdzi skaļā balsī un dažreiz arī padejoju, jo mežā es jūtos brīva un nepiespiesta, bet ne par to ir stāsts šoreiz. Arī šorīt es tā gāju un uz mirkli uzliku pauzi, jo sadzirdēju skaļas putnu dziesmas. Mūziku izslēdzu un šoreiz klausījos dabā. Gāju lēniem soļiem, plati smaidīju un daļiņa manis jau dzīvoja pavasarī. Tajā pavasarī, kur saule spoži spīd, narcises zied un cilvēki iemīlās. Izdomāju, ka ir jāgaida pavasaris, jo princim baltā zirgā šajā gadalaikā, caur biezo sniegu, laikam ir problemātiski nokļūt pie manis. Un iepriecinoši ir arī tas, ka nav vairs tik ilgi jāgaida. Un es apsolos gaidīt. Eh.. labi beigšu sapņot un iešu dušā.
When I was 5 years old, my mom always told me that happiness was the key to life. When I went to school, they asked me what I wanted to be when I grew up. I wrote down "happy". They told me I didnt understand the assignment and I told them they didnt undestand life.
Laimīgu rītdienu!