liger

Tikko iznācu no dušas un nespēju beigt čīkstēt par to, cik ļoti man sāp kakls. Tāda sajūta, ka ikreiz, kad gribu izdvest kādu skaņu, norīt siekalas vai paklepot, kāds cenšas mandeles pārgriezt ar nazi.

Brīvdienas pavadīju gultā. Un šoreiz bez pārmetumiem, jo ķermenis piespieda to darīt. Tik daudz sāpes vienā reizē sen nebiju jutusi.

Īstenībā guļot gultā daudz visādas foršas lietiņas izdomāju. Pie daudz kā vēl jāpiestrādā, daudz kas jāmaina. Gribas mainīties. Jūtu, ka ir īstais laiks to darīt. Varbūt ne uzreiz visu, bet lēnītēm, lēnītēm.

Pēdējā laikā arvien biežāk iztēlojos dažādus dzīvokļus un mājas, kādas varētu dzīvot. Man galvā ir vismaz kādas simts interjera idejas. Un viskaitinošākais, ka nespēju tās īstenot, vismaz pagaidām ne.

Labi, beigšu rakstīt muļķības un iešu izdzert vēl miljons tējas un visādas zāles, savādāk tūlīt pārsprāgšu no sāpēm.

Lai priecīga rītdiena.