Haļavas Dieva Virtuālais Templis

ārstu uzgaidāmās telpas. bļeķ. ar ko lai sāk?

sīki, neglīti, vāji kontrolējami bērni, no kuriem visas meitenītes saģērbtas dažādu nokrāsu rozā un jau paspējušas iziet cilvēku izvešanas kursu pie paša sātana.

resnas tantes un viņu dēliņi. man ir alerģija pret šo sieviešu pasugu un man riebjās puišeļi tajā vecumā, kad viņi cenšas būt kruti, bet patiesībā uzvedās kā pediņi (viens no viņiem, staigādams pa gaiteni, iedomājās, ka iet pa mēli).

krievu izcelsmes vecāki, kuri uzskata, ka viņi šeit ar savu mazo izdzimteni bija agrāk. veiksmīgā kārtā šī tipa apmeklētāji iznīcina viens otru, tāpēc reizē besī un uzjautrina. kā viņi iedomājas kontrolēt rindu sev priekšā, ja viņi nespēj pat savu lopu nokontrolēt (mamma saka savai atvasei: "iedod meitenītei grāmatiņu paskatīties," kam seko mazā briesmoņa mēģinājums iedot otram nešķīstenim pa seju), man nav skaidrs.

telpa pieelpota, pilna ar neglītiem, stulbiem, slimiem, deformētiem cilvēkiem - maz problēmu, ja tu pats esi kāds no minētajiem, bet tu esi atnācis pēc fckn lapiņas, kuru uzrakstīt ārstam prasa mazāk pūles un laika nekā nočurāt 2 pirkstus, tāpēc noteikti nejūties laimīgs ar stundām ilgu gaidīšanu kopā ar potenciālajiem līķiem.

tuvojoties pieņemšanas laika beigām, pa taisno no medicīnisko uzgaidāmo telpu zarnām manā virzienā tiek raidīts burvīgs duets - puisītis, kas pēc skata un runas ir garīgi atpalicis (bet patiesībā nav) un vectētiņš ar tik lielu degunu, ka nevar paskatīties uz leju, ja vien negrib uzart grīdu. man uzreiz kļūst skaidrs, ka viņi ir konkrētās situācijas "līmeņa beigu boss", ja ļausiet man tā izteikties.

situācija sekojoša, vectētiņš mēģina izriktēt sava dauņa pieņemšanu pirms manis, viņam ir visas kārtis un cīņa šķietami zaudēta, bet tiklīdz es pārfrāzējot beovulfu (es esmu šķērdējs, plēsējs, griezējs un dūrējs. es esmu zobi tumsā, es esmu nagi naktī. mans, ir spēks un griba, un vara. ES TE GAIDU JAU KOPŠ TRIJIEM!) viņam izklāstīju savas tiesības, man radās izdevība dabūt savu medicīnisko apstiprinājumu un pist mājās.

izrādās cilvēce nemaz nav tik stulba, kā man likās un spēj atbrīvot sevi no viltus dieviem

For a man to be a successful lover, he has to be attentive, fit and focused. As for a woman, she must be awake-ish and attached to her vagina.

basketbola zāle, 44 purni, 2 respektabla paskata treneri.

-kuri no jums ir gājuši kādā sporta skolā panāciet uz priekšu

teorētiski skaitās, ka esmu gājis "kādā sporta skolā", izmantoju savas tiesības un izeju priekšā kopā ar vēl kādiem padsmit keksiem. vispār jau ja būtu mana bijušā trenera teikšana, mani ieliktu spēlēt nevis kopā ar sporta skolu audzēkņiem, bet grupā ar miskasti, 2 konusiem un radiatoru, bet neatrodu iemeslu kāpēc nepaskatīties, cik labi varu slēpt savu pilnīgo basketbola iemaņu trūkumu.
nevienam protams tur nav ne jausmas kādi ir mani patiesie "sasniegumi" sportā, tāpēc aizsūta spēlēt kopā ar tiem, kas bumbu jau spēj noturēt pirkstos. pārvaru gandarījumu, ka esmu piečakarējis apsargu un iekļuvis vip zonā, sākam spēlēt.
jo ilgāk spēlējam, jo lielāks kļūst pārsteigums attiecībā uz to, cik veiksmīgi man izdodas pilnā nopietnībā rīkoties tā, it kā tie bumbas svaidīšanas gadi tiešām būtu nākuši man par labu.
nodarbība beidzas, pieklājīgi (labi, pohuj, pisīšu prom) atsakos no piedāvājuma palikt un uzspēlēt vēl, ekspediciozi notinos, mentāli sizdams sev pa plecu. greit saksess

Tas nav alus - tas ir dievs


es šodien redzēju kroplu balodi - viņam viena kāja bija tikai nopuvis stumbenis, bet otra bija noaugusi ar augoņiem un viņai trūka vairāki pirksti. Neizskatījās, ka viņam traucētu. Vispār putns likās neaptverami stulbs.


meitene sauc džekam tālumā: "Aigar, es noliku būvmateriālus beidzot", uz ko (acīmredzot) Aigars atbļauj "MAN PIE DIRSAS". sen nebiju juties tik ļoti īstajā vietā un īstajā laikā

es cenšos nelasīt krievu autoru darbus un es solīju vairs neņerkstēt par sieviešu un vīriešu atšķirībām, bet šoreiz atļaušos...

par 90 santīmiem nopirku 200+ lpp biezu grāmatu "Feminisma gals: ar ko sieviete atšķiras no cilvēka", kuru sarakstījis Aleksandrs Ņikonovs. Galīgs idiots nav - savus sūdus rubī. Dažas vietas ir pamatīgi jāfiltrē, jo ir pilnas sūdu, bet principā grāmatas doma ir labi izstrādāta un lielākoties pamatota ar piemēriem.

Viņš lielākoties nodirš radikālo feminismu, kurš, paldies dievam, pie mums vēl nav izplatījies, bet pamata atziņa ir līdzīga gan tai, ko no anglijas atveda mana sociālo antropoloģiju pārmācijusies māsa ("pārlieks politkorektums ir absurds"), gan tai, pie kuras nonācu domājot par dzimumu ikdienas attiecībām - sieviete var pateikt vīrietim "esi vecis, salabo jumtu", bet vīrietis nevar pateikt sievietei "esi sieviete, uztaisi man sviestmaizi".

Mēs nevaram iztēloties, ka esam vienādi, jo tā nav. Atzīt vienas cilvēku grupas priekšrocības pār citu nav nekas slikts - nēģeri ir fiziski labāk attīstīti nekā baltie, baltie ir garīgi labāk attīstīti nekā nēģeri - baltie neapvainojas, bet melnie un intelektuāļi brēc par rasismu, vīrieši ir spēcīgāki un racionālāki, tāpēc labāki apgādnieki, sievietes ir vājākas, emocionālākas un aprīkotas ar dzemdi (dzemdēšanai) un pupiem (bērna barošanai), tāpēc piemērotākas bērnu audzināšanai - vīrieši neapvainojas, bet feministes un publiskā doma saka, ka tas ir seksisms.

Es saku lai intelektuāļi un publiskā doma iet dirst, rietumu pasaulē melnos vairs nešauj un sievietes vairs nekontrolē un vispār - pirms mēs nepiefiksēsim, ka mēs te visi esam dažādi AR IEMESLU, mēs "nākamajā līmenī" netiksim.

-kas tas bija par troksni?
-nepievērs uzmanību - tur vienkārši ļoti skaļi man ir pohuj.

biju uz Inglourious Basterds - ir labi, bet nav tik forši, kā man gribējās lai būtu. man liekas, ka desperado vai pulp fiction Tarantīno ir sanākušas labāk. Es arī neievēroju tarantīno basterdos, viņam parasti ir tās štruntīgās sīkās lomas katrā no viņa filmām.

braucot mājās no filmas autobusā bija meitene ar kārtīgu cleavage. kad biju pamanījis, veltīju laiku pārdomām, kāds ir latviskais tulkojums vārdam "cleavage". Nevarēju izšķirties starp "krūšu aizu" un vienkārši "pupiem". Izlemt es tā arī neizlēmu, bet saskaitīju, cik reizes es paskatījos uz izstādīto šahtu, sanāca 18. Es nemēģināju sevi ierobežot, es skaitīju katru reizi, kad pievērsu viņas dvīņiem uzmanību, kas notika ar zināmiem intervāliem, ne tik daudz, lai viņa mani nepieķertu (lasīja kkādu dumju žurnālu tā ka nebija grūti), bet lai neblenztu - man nepatīk stereotips, ka visi vīrieši kļūst par lūriķiem tiklīdz kā ierauga kko smuku, uz ko nevajadzētu lūrēt. Lai gan, ja viņas meloņu šahtā nav paredzēts skatīties, tad nevajag viņu tā izstādīt - manuprāt pupus izlikt apskatei ir tikpat "nekorekti" cik uz tiem lūrēt (t.i. necik)

augstākā matemātika ir sāpe dirsā, ja tu nespēj saskatīt visas matricas, determinantus, adjunktus un minorus, kas uzpisti uz tāfeles, no padsmitās rindas. ķīmija ir sāpe dirsā, ja tev tas sūds ir mācīts pirms vairākiem gadiem un tu ne mēsla neatceries.

Bet 5dienas ir brīvas, kas priecē nozīmē, ka var sākt dzert jau 4dienas vakarā. + es esmu savā veidā iekļuvis grupas vērtīgo cilvēku barā - viņi runā latviski, nerunā galīgas muļķības un pīpē (ja tas nav krutuma indikators, tad es nezinu kas ir).

galvenais neko nesačakarēt

pārāk daudz par dārgām padauzām/sekretārēm saģērbušās meitenes vecrīgā šodien. Es neticu, ka viņām visām biezi vecāki vai viņas tā saģērbj bagātie ārzemnieki - pārāk daudz viņas tur bija un pārāk labi saģērbušās

atklāsme: ir seksīgi ja kkāda nepazīstama meitene smaržo pēc zaļās tējas, pat ja izskatās pēc dēlī stulbas cacas

es atgriežos basketbolā. Man ir aizdomas, ka es to nožēlošu, bet tas šobrīd ir mazākais no ļaunumiem.

Jācer ka šoreiz es visu izdarīšu pareizi. I’ma get medieval uz basketbola pakaļas.

es atvēru te visu tagad, lai nopublicētu savas daudzās, lielās un augsti vērtīgās domas, bet esmu nosēdējis te jau 30 minūtes nespējot sabīdīt ne sūda teikuma. es, protams, nebūšu es, ja nemēģināšu salipināt tos ekskrementus kopā un tomēr jums iebarot.

man ir domas par visādām sistēmām, ko cilvēks ir uztaisījis savos pēdējos pārtūkstoš gados. mazāk domas, vairāk jautājumi, uz kuriem es pats tūlīt atbildu, domājot gan ka manas atbildes ir pilnīgi pareizas, gan ka jautājumam nav iespējama atbilde, gan ka tas vispār ir individuāls un diskutējams līdz mēnesim un atpakaļ.

te ir daži no jautājumiem, kurus es nevaru salikt kopā tā, lai sanāktu viens no maniem "intelektuālā" naida rakstiem (es reizēm izklaidēju sevi iedomājoties sevi par gudru esam):

kāpēc cilvēki ir sakarīgi pa vienam, bet kļūst stulbāki baros?
kāpēc cilvēku stulbums pieaug, pieaugot cilvēku skaitam barā?
mēs skaitāmies bara dzīvnieki, bet vai tas nozīmē ka arī viena zebra ir sakarīgāka nekā viss zebru bars?

kāpēc cilvēki nesavtīgu rīcību sauc par "humānu", bet nežēlīgu rīcību par "zvērīgu" - vai cilvēcība slēpjas attālināšanās aktā no dabas un pirmsākumiem?

kāpēc cilvēki nepārtraukti izveido sev sistēmas un principus dzīvošanai - reliģijas, ekonomikas modeļus, ideoloģijas un politiskās teorijas? kāpēc visas šīs lietas mums agri vai vēlu trāpa sejā un liek lielam vairumam cilvēku ciest?
kāpēc cilvēki izgudro sev šos sarežģītos priekšrakstus, lai faktiski darītu to pašu, ko iepriekšējie cilvēki, lai gan tie sekoja pavisam citiem priekšrakstiem?
vai cilvēki tiešām ir tik nepareizi, ka neviena viņu sistēma nav spējīga darboties?



UN KĀDA VELNA PĒC ES VISU LAIKU SAOŽU ŠŅABI?

man patīk griezt sastāvdaļas salātiem - es jūtos kā dievs. Es ar savu dievišķo spēku varu katru gabaliņu, kas nokļuvis starp griežamo dēli un nazi, pārveidot pēc sava ģīmja un līdzības. Es pēc savas patikas varu viņus taisīt neregulārus vai identiskus, taisnus vai šķībus, bet tam beigās nemaz nav nozīmes, jo es viņus tāpat apēdīšu

kamēr man nav nekā liela, ko publiski ienīst, es ienīdīšu kko mazu un nesvarīgu

imponē (HELL YEAH) lidostas. tas tērauds un stikls, aukstās gaismas un ģeometriski pareizās formas. Viņas ir domātas cilvēkiem, bet tajā pašā laikā ļoti necilvēcīgas un aukstas (kas arī ir iemesls kāpēc lielajam vairumam viņas nepatīk). Bet lidostās ir kas īpašs, kkas kas nav citās stiklā un dūralumīnijā kaltās ēkās - padumju cilvēku bars. Dīvaina paskata ārzemnieki, uz neeksistējošām ballītēm sapucējušās šmaras, ar taustekļiem intensīvi mājoši pavadītāji (pietiek ar to, ka vienkārši paceļ roku un pasaka "atā", nevajag ne mušas gaiņāt, ne arī saglabāt vizuālu kontaktu līdz pēdējam brīdim), pusi savas iedzīves līdzi vedoši mūdži un cilvēki, kuru cepures no skaļas apsmiešanas šķir tikai milimetrs ētikas - viņi visi man krīt uz nerviem, bet skatoties uz viņiem un apzinoties savu nepiederību viņiem es jūtos labi, apzinoties, ka viņi jūt diskomfortu šajā metāla un stikla ligzdā, es jūtos labi, redzot, ka viņi pārdzīvo, ka viņu tuvinieki uz nedēļu brauc prom, es jūtos labi. tā ir netīra sajūta kkur uz muguras vai pleca, ne tik patīkama, lai pēc tās tiektos, bet gana laba, lai īsinātu laiku gaidot to, kas tajā brīdī jāgaida.

kā man reizēm besī cilvēki. kā šķira - visi ko tu pazīsti uzvedās kā fckn stulbi mērkaķi. Tu parunā ar viņiem, klausies tajā, ko viņi muld, puslīdz seko tam, ko viņi dara, bet nekļūsti viņiem nekādā veidā tuvāks, neatrodi viņos neko, kas tev liek viņiem just līdzi. Nav izslēgts, ka tas tāpēc, ka es esmu fckn stulbs mērkaķis nevis viņi, bet tomēr. Socializēšanai ar draugiem nevajadzētu būt viņu sūdu paciešanai, bet man bieži liekas, ka tieši tā ir.
Vai tā būtu mana problēma? Vai tas būtu tas, kas man visu laiku ir iekšā - ģenerāla nepatika pret sev salīdzinoši tuviem cilvēkiem, vai cilvēkiem kā tādiem? nav forši, vispār nav

BĻE, es solījos vairs te nečinkstēt!

šodien pa radio skanēja kkāda dziesma. man patika. man ienāca prātā, ka varētu nokačāt - tīri dažādībai podā. Bet tad es piefiksēju, ka tā dziesma ir beautiful nightmare - beyonce. bļeģ. man riebjas beyonce. "ideālā sieviete". my ass - viņa (kā sieviete) vairāk patīk meitenēm nekā džekiem. plus kāds man varētu lūdzu pateikt kādā krāsā viņa ir? Un vēl, ja kādam no jums ienāk prātā taisīt mākslu zem pseidonīma, IZVĒLIETIES VĀRDU KURU VAR UZRAKSTĪT ARĪ CITĀ VALODĀ. Es tikai ceru, ka viņa neturēsies augšgalā līdz saviem 50 kā madonna. Slaktiņš, ko viņa savā slavā ir aiz sevis atstājusi ir asiņains un sēras raisošs jau tagad. ja man būs jādzird tas, kā viņu sauc par "bišu karalieni" arī kad man būs 30, es kādu FCKN noslaktēšu.

aizpist viņu uz kkādu mazu salu, piesiet govs ķēdē pie mietiņa un atstāt, lai padzied.

un tikmēr, kamēr es ienīdu beyonce un sevi par to, ka man patika tā dziesma, man katliņā pārvārijās cīsiņi. pārsprāga visi un nodevīgi skatījās uz mani. izskatījās pēc mazām vagīnām. pretīga pēcpusdiena.

no diskusijas par LSD ietekmi uz cilvēku:

"mans personīgais viedoklis ir, ka LSD ietekmē mūsu ķermeņu enerģētiskais lauks, tā plūsmas pāriet citā, visumam un dabai tuvākā frekvencē."

no diskusijas par 2012 gadu:

"2012. gadā mēs pāriesim citā enerģētikā. (svārsta kustības princips) un nevajag daudz prāta, lai saprastu, kādas var būt sekas"



nē. nēnēnēnēnē, nē. Man nepatīk šitādi cilvēki. Viņi ir ļaunāki par reliģiskajiem fanātiķiem (vienīgi viņi nespridzina valdības ēkas). Ja fanātiskie kristieši vēl spēj savilkt kopā kkādus pierādījumus, tad šie cilvēki smeļas pierādījumus tam, kam viņi tic no citplanētiešu eņģeļiem no Buļļa sūdu planētas Diršanas miglājā.

Es zinu, ka esmu netaisns šobrīd, bet tas tāpēc, ka man bail diskutēt ar šādiem cilvēkiem - viņi pateiks, ka tas viss balstīts uz zinātniskiem faktiem, kurus atklājis un pierādījis kkāds profesors (ziniet tos zinātniekus, kas tic laumiņām? ir tādi), vai arī piedraudēs, ka mani drive-by nošaus rūķītis jājot uz vienradža.

sekss pie brīvības pieminekļa (sardzes maiņas laikā) ar uzrakstu čalim uz muguras guašā "vairosimies Latvijai"

es gribu to redzēt, kaut vai metaforiski