Haļavas Dieva Virtuālais Templis

esmu nomainījis savas valsts vadītāju uz labāku un piemērotāku, bet iesīkstējušais ierēdņu aparāts liedz viņam veikt reformas.

es apzinos ko vajag un ko nevajag, bet neredzamu iemeslu dēļ (slinkums probably) nav progresa. smadzenes iekūņojušās, pārvērtušās kokonā un atrodas starp divām stadijām, es tikai ceru, ka tā riebeklība, kas no tā kokona izlobīsies būs labāka par to kāpuru, kas sākumā iekūņojās.

gāzīšu sev pa pieri ar āmuru un ar cirvi pa pakausi, varbūt piedzims atēna or something

Three Gorges Dam

no vienas puses es varētu vaskot gurķi lasot par šito, jo tā tomēr skaitās (skaitīsies) mana specialitāte (ja neskaldām matus)
tas sūds ir milzīgs, ar 22.5 GW enerģijas ražošanas kapacitāti (tie ir 22500 MW... pļaviņu HES ir 850 MW) un ir paspējis saražot tik daudz elektrības, ka jau ir atpelnījis 1/3 uzbūvēšanas cenas. ej. fucking. dirst.

no otras puses, ķīna, pārstāj spēlēt pimpju mērīšanās spēli, tu uzvarēsi tikmēr kamēr nemērīsies ar pašiem daiktiem un daļiņu paātrinātājiem (nē, tas nav izaicinājums).

Esmu muļķis, jo mēģinu no akmeņa izspiest pēdējo sulu (hā, pļe, vārdu spēle tāda, ka met apkārt)

No vienas puses vajadzētu būt satrauktam par savu mentālo veselību (es tikko kā nogalināju rudeni), bet esmu priecīgs, jo izdevās sabīdīt šito mēslu kopā vienā ekspediciozā piegājienā.

Es šodien zinātniskajā bibliotēkā ņēmu grāmatu - "Hitlers. Vācieši un viņu vadonis." Man patika sejas izteiksme abām meitenēm, kas bija aiz manis rindā. Vēl jautrāk būtu bijis pastiprināt viņu prātos izveidoto manis tēlu kā neonacistu un izsoļot ārā no bibliotēkas nelocot kājas ceļos un skaļi klaudzinot kurpes pret zemi vai varbūt piezvanīt kādam un runājot saukt viņu par Gēbelsu. Diemžēl es neesmu tik galvā drāzts, lai man gribētos kko tādu vienam pašam saplānot un izpildīt.

Muzikāla atkāpe:

The Prodigy -BlackSmoke
ja vienlaikus ej un ieklausies šitajā, liekas, ka var just, kā tev aiz muguras velkoties pa zemi lokās tava aste.

The Prodigy - Take Me To The Hospital
šitas sūds ir salds (ne jau solārijs-un-želejoti-mati-gaisā salds)

Muse - Undisclosed Desires
ņemot vērā to, ka esmu pavadījis ilgu laiku nodiršot muse par vaniļas roka pediņiem, es pats sevi pārsteidzu piefiksējot, ka man patīk veselas 2 dziesmas no viņu jaunā sūda. viņi joprojām manā skatījumā ir vaniļas roka pediņi (pohuj ka viņi patīk 9 no 10 cilvēkiem, tas viņus netaisa mazāk vaniļas vai mazāk pediņus), bet nu jau man patīk 3 viņu dziesmas - supermassive black hole, undisclosed desires un uprising (jau besī, jo spēlē viņu visur kur vien iespējams).

šitā konkrētā dziesma ritīgi laba īstenībā, piedziedājums paķer (egocentriski un stulbu cerību pilni vārdi)

I want to reconcile the violence in your heart
I want to recognize your beauty's not just a mask,
I want to exorcise the demons from your past,
I want to satisfy the undisclosed desires in your heart

es tiešām spēju iedomāties sevi šitādus murgus domājot

kopš pirmās reizes, kad kādam neplikpaurainam cilvēkam vajadzēja kaut ko darīt agri no rīta, cilvēkiem ir nācies samierināties ar izspūrušiem matiem. Mūsdienās ir sastopams ārkārtīgi ļaundabīgs izspūruma paveids, kuru es saucu par "iepriekšējā vakara mazgājumu". Rodās šis monstrs no cilvēka aizņemtības, slinkuma un nepielūdzamajām higiēnas prasībām, kas diktē, ka mati ir jāmazgā biežāk kā mēneša otrajā trešdienā.

Loģiski liekas mazgāt matus no rīta, pirms jebkā darīšanas, kopā ar dušas apmeklējumu, bet jāņem vērā, ka zināmam cilvēku slānim piecelties no rīta gana agri, lai varētu ne tikai paspēt uz kkādu konkrētu iestādījumu, bet arī nomazgāties, ir tikpat neiespējami, kā atrast soliņu galerijā centrs uz kura pozējot nesēdētu džeks ar apkārt aptītu meiteni. Šie cilvēki, spļaujot sejā loģikai, noskaita "fuck it" mantru un mazgājās vakarā pirms gulētiešanas, lai tas nebūtu jādara no rīta, un iet gulēt.

šiem cilvēkiem viņu spilvens no rīta pasniedz viņu matus, kuru stāvokli iespējams izmērīt tikai kādā national geographic safari biezokņa biezuma mērīšanas skalā

"it does not fossil fuel"

"human has been used wind for a long time"

"wind power needs big to get high energy"

"i have presentation but not have speech"

"control something you talk about"

"as the aigars said"

budisma nedēļa rīgā - varētu kko no tā visa apmeklēt un tad justies inteliģents, tur ir potenciāls -  varbūt izdosies sasmelties materiālu nākamajai reizei, kad būs izdevība gudri dirsties ar kādu par reliģiskām tēmām vai paskatīties cik ļoti var būt budists, bet turpināt ēst gaļu un kopt ateista pasaules uztveri.

gudri dirst nav malku cirst

no sava psihiski racionālā naida brīvajos brīžos es sapņoju par brutal awesome ballītēm, tādām, kā "sexy bitch" klipā.

tad es atgriežos uz zemes, izgaiņāju skābuma mušas, veltu viņām 27 sekundes naida un tad 6 sekundes domāju kā ienest mājā lauku labumus neienesot pie viena arī ģenētikas un iedzimtības materiāla izpētes entuziastu dārgās drozofilas.

stulbie posmkājotie pimpji plivinās ap manu atkritumu maisu, čillo uz virtuves griestiem un parādās redzes laukā tikai tik ilgi, lai tevi izbesītu.

un tās skābuma mušas man arī besī. *80to gadu komēdiju smiekli*



(tiem, kam neaizgāja - es liku jums domāt ka ar "posmkājotajiem pimpjiem" es apzīmēju skābuma mušas, bet patiesībā es ar to domāju ģenētikas entuziastus)

es skaidroju jokus par skābuma mušām...

slikti, zemāk laikam vairs nav kur krist



lai gan ir ļaunāki kukaiņi, kas var apsēst dzīvokli, es tomēr gribu lai sīkās smerdeles pišās dirst - tiklīdz būšu atradis veidu kā, "invaders must die" pavadījumā iznīcināšu visas, kurām tikšu klāt. tā laikam būs jautra, nožēlojama pēcpusdiena

man gribās šeit atzīmēties, bet es esmu slinks un man ir vienalga, bet ne gana vienalga lai nerakstītu te neko, tapēc es te sagrūdīšu daudz jēla materiāla, kuru prasmīgāks dirsējs varētu izstiept mēnesi garā diršanā bez apstājas. tātad.

dieva nav, bet ja ir tad viņš nav saprātīgs - es varu to pierādīt. Neviena būtne, dievišķa vai nē, neuztaisītu Denīzi Milānu tikai vienā eksemplārā. Ja dievs pastāvētu, viņš redzētu, ka ir uztaisījis vislabāko uz ko jebkad ir bijis, ir vai būs spējīgs un turpinātu taisīt Denīzes Milānas. jebkurš kurš man nepiekrīt vai nu nav redzējis denīzes milānes bildi un/vai nav pelnījis daudzšūņa statusu.

Es gribētu uzspridzināt kādu smaržu nodaļu. (drošības dienestu ievērībai, tas ir joks, ejiet novērot kaut ko, kas mēdz turēties pie vienas idejas ilgāk par 20 sekundēm). Stockmanā vai Spicē būtu ideāli, tāpēc, ka tur smaržu nodaļas ir pie ieejas. īstenībā tieši šo divu veikalu dēļ man riebjas parfimērijas nodaļas. Es neesmu rēķinājis vai pārbaudījis, bet es tā noprotu, ka smaržās ir spirts un spirts deg, bet no degšanas līdz sprāgšanai (parasti) nav tālu. Vai nebūtu pārsteidzoši ieiet stokmanā no stacijas puses un sajust nevis miljoniem smaržu ("vienradža jātniece", "pavasara ūdenskritums", "jaunas grāmatas smarža"), bet tikai divas - piedegušas asinis un sēru, no gruzdošiem kartonā izgrieztiem modeļu tēliem. šeit uzreiz jāmin, ka es zinu, ka kartona reklāmas stendos nav sēra, bet sērs ir vienīgais, kas man nāk prātā, kad es redzu melnbaltas šķidru bārdiņu apveltītu sūkātāju, vai kārnu, ne pārāk seksīgu, kkādos sūdos ģērbtu modeļu bildes, uzkrāsotas uz kartona izgriezumiem. nē nopietni, kādā veidā tas man liks nopirkt konkrēto smaržu? vai man radīsies vēlme pasmaržot konkrētās smaržas paraugu vai arī viņi cer, ka kartona bilde būs izšķirošais arguments manā smaržu izvēlē? tuvākais smaržas vizuālai attēlošanai, ko cilvēks jebkad ir radījis, ir zaļi smakas mākonīši, mušas un smirdoņas līnijas (stink lines) multenēs un komiksos.

tas nav smaids. tas ir dievs

(sa)šūšana liek justies vīrišķīgi pašpietiekamam, bet nepamet sajūta, ka tas ir sievietes darbs. liekas, ka aiz muguras, kkur stūrī sēž deformēta manis kopija un saverkšķītu seju smejas par mani, bet, kad es pagriežos, stūrī neviena nav, toties var dzirdēt sīkus solīšus, kas attālinās galvenais jau ka man nav paranoja

ķīmija skatās uz mani no galda virsmas ar pārmetošu sejas izteiksmi un turpina pati sevi nerēķināt

netīrā mauka...

ir iespējams, ka tas tāpēc, ka es esmu galvā drāzts, bet es nesaprotu cilvēkus, kuri vienā laidā saka, ka mīl lietas. Visi pozitīvie kropļi (pārsvarā meitenes un geji), kas gvelž, ka viņi "iemīlas vairākas reizes dienā, iemīlas saullēktā un iemīlas vējā, iemīlas kaimiņu sunītī un sētas vārtiņos."

kad es dzirdu kādu tā sakām, mana otrā doma ir, ka viņi nezina kas ir mīlestība (pirmā doma ir tāda, ka viņi ir FCKIN stulbi lohi). viņi staigā apkārt aplaimodami visus ar sev no mutes tekošo cukurūdeni un pretī saņem laipnību un smaidus, pēc kā tev būs jāklausās kā "pasaule tomēr ir skaista, cilvēki tomēr ir tik jauki - mēs vienreiz iekāpām autobusā, man rokā bija puķītes un vadītājs mums ļāva braukt par brīvu un mums kāpjot ārā uzdāvināja savu žorža siksnas kaseti"

kad es klausos viņu pamazinājuma formās un mīksti pūkainajos salīdzinājumos, man ir sajūta, ka es esmu vienīgais saprātīgais cilvēks uz planētas, jo visi čurā siltu viņos klausoties. tad man šķiet, ka ja es vēl mazliet paklausīšos viņu diršanā es smagi riskēju noraut diabētu no viņu putukrējuma saldajiem tekstiem.

man šie cilvēki liekas dumji - pēc maniem uzskatiem pasaule savā pamatformā ir auksta, skabargaina un netaisnīga, bet mīļais, jaukais un saulainais ir īslaicīga pasaules vājība, kas iespējama pateicoties cilvēka radītajam dabas vakūmam sev apkārt - dabā nav mīļuma, mēs esam dabas sastāvdaļa, pēc būtības vēl joprojām dzīvnieki, tāpēc mīļums manā redzējumā ir ilūzija ar ko nevajag aizrauties - brīdī, kad cilvēkiem sāk kkas trūkt vai parādās iespēja iegūt sev kādu lielu labumu, mēs atgriežamies pie savas zvēra būtības un viss mīļums ietek kanalizācijā (vai cik šī pasaule ir jauka, es to vienkārši mīlu! uķi puķi, ceru ka viņa man nepārgrauzīs rīkli)

es nesaku, ka mums visiem paredzēts uzvesties kā lopiem - es uzskatu, ka ir dumji uztvert pasauli par mīļu, apzinoties, ka tā ir būvēta uz izcirstiem mežiem, vergotiem gadiem, sašķaidītiem galvaskausiem un zvērīgas sāncensības. es neapgalvoju, ka pasaulē nav mīļuma - tas ir un es to rodu par labu esam, bet ir idiotiski to uztvert kā visuresošu un varenā daudzumā pastāvošu.

ja tev ir jauka diena - papriecājies, pastāsti saviem draugiem, ka tev bija jauka diena. viss. ir ļoti labas dienas un ir tieši tikpat ļoti sūdīgas dienas. ja tev ir bijusi laba diena, tas nenozīmē, ka pasaule ir jauka, mīļa un pelnījusi lai tu mīli katru kaķi, aplauztu dēli un zivju paviljona pārdevēju.

man likās, ka tuvākais attālums starp modi un piedirstām biksēm bija reperu bikses, bet tagad redzu, ka esmu kļūdījies - aladinbikses meitenēm, es esmu redzējis varbūt vienu vai divas gabalas, kuras nav pilnīgi mēslā tizlas (es apzinos, ka kādam, kurš šo lasa, pašam tādas ir).

man, kā jau parasti, ieraugot kko jaunu interesē lietas praktiskums un tehniskās iespējas, šajā gadījumā man nedeva mieru jautājums "ja šādas bikses tiešām piekrāmē ar sūdiem, vai citi to pamana un vai no tā mainās viņu attieksme pret šīm biksēm t.i. vai viņi turpina tās slavēt un izteikt komplimentus cik šādas bikses ir ērtas, cik labi izskatās un cik nēsātājs ir labs cilvēks"

tas ir troksnis, ar kādu gigabaitu smags tērauda un sliktpakaļas klucis zem nosaukuma "fear factory discography" iegāžās cietajā diskā

es jums pasniegtu tās resnās tantes, kuru es jau kuro reizi satieku autobusā, bildes un jokus par to, cik viņa resna, bet tā kā man nav vada, ar ko pievienot mobilo pie kompja un ar telefona e-pastu ir pisiens, jūs paliekat bez vizuāla tauku dievības atainojuma.

parīt dublis - episka sāncensība starp daudzām 8 cilvēku komandām, kuras demonstrēs pilnīgu pisiena nedošanas un došanas spēju vienlaicīgi.
pagājušogad bija šitā: