Haļavas Dieva Virtuālais Templis - lidostas

imponē (HELL YEAH) lidostas. tas tērauds un stikls, aukstās gaismas un ģeometriski pareizās formas. Viņas ir domātas cilvēkiem, bet tajā pašā laikā ļoti necilvēcīgas un aukstas (kas arī ir iemesls kāpēc lielajam vairumam viņas nepatīk). Bet lidostās ir kas īpašs, kkas kas nav citās stiklā un dūralumīnijā kaltās ēkās - padumju cilvēku bars. Dīvaina paskata ārzemnieki, uz neeksistējošām ballītēm sapucējušās šmaras, ar taustekļiem intensīvi mājoši pavadītāji (pietiek ar to, ka vienkārši paceļ roku un pasaka "atā", nevajag ne mušas gaiņāt, ne arī saglabāt vizuālu kontaktu līdz pēdējam brīdim), pusi savas iedzīves līdzi vedoši mūdži un cilvēki, kuru cepures no skaļas apsmiešanas šķir tikai milimetrs ētikas - viņi visi man krīt uz nerviem, bet skatoties uz viņiem un apzinoties savu nepiederību viņiem es jūtos labi, apzinoties, ka viņi jūt diskomfortu šajā metāla un stikla ligzdā, es jūtos labi, redzot, ka viņi pārdzīvo, ka viņu tuvinieki uz nedēļu brauc prom, es jūtos labi. tā ir netīra sajūta kkur uz muguras vai pleca, ne tik patīkama, lai pēc tās tiektos, bet gana laba, lai īsinātu laiku gaidot to, kas tajā brīdī jāgaida.