neesmu mākslinieks

« previous entry | next entry »
Aug. 31., 2009 | 01:13 am

es atvēru te visu tagad, lai nopublicētu savas daudzās, lielās un augsti vērtīgās domas, bet esmu nosēdējis te jau 30 minūtes nespējot sabīdīt ne sūda teikuma. es, protams, nebūšu es, ja nemēģināšu salipināt tos ekskrementus kopā un tomēr jums iebarot.

man ir domas par visādām sistēmām, ko cilvēks ir uztaisījis savos pēdējos pārtūkstoš gados. mazāk domas, vairāk jautājumi, uz kuriem es pats tūlīt atbildu, domājot gan ka manas atbildes ir pilnīgi pareizas, gan ka jautājumam nav iespējama atbilde, gan ka tas vispār ir individuāls un diskutējams līdz mēnesim un atpakaļ.

te ir daži no jautājumiem, kurus es nevaru salikt kopā tā, lai sanāktu viens no maniem "intelektuālā" naida rakstiem (es reizēm izklaidēju sevi iedomājoties sevi par gudru esam):

kāpēc cilvēki ir sakarīgi pa vienam, bet kļūst stulbāki baros?
kāpēc cilvēku stulbums pieaug, pieaugot cilvēku skaitam barā?
mēs skaitāmies bara dzīvnieki, bet vai tas nozīmē ka arī viena zebra ir sakarīgāka nekā viss zebru bars?

kāpēc cilvēki nesavtīgu rīcību sauc par "humānu", bet nežēlīgu rīcību par "zvērīgu" - vai cilvēcība slēpjas attālināšanās aktā no dabas un pirmsākumiem?

kāpēc cilvēki nepārtraukti izveido sev sistēmas un principus dzīvošanai - reliģijas, ekonomikas modeļus, ideoloģijas un politiskās teorijas? kāpēc visas šīs lietas mums agri vai vēlu trāpa sejā un liek lielam vairumam cilvēku ciest?
kāpēc cilvēki izgudro sev šos sarežģītos priekšrakstus, lai faktiski darītu to pašu, ko iepriekšējie cilvēki, lai gan tie sekoja pavisam citiem priekšrakstiem?
vai cilvēki tiešām ir tik nepareizi, ka neviena viņu sistēma nav spējīga darboties?



UN KĀDA VELNA PĒC ES VISU LAIKU SAOŽU ŠŅABI?

paskatīt | spļaut uguni | Add to Memories


Comments {9}

(bez virsraksta)

from: onkulis vai tante
date: Aug. 31., 2009 - 02:23 am
paskatīt

vai tas nozīmē ka arī viena zebra ir sakarīgāka nekā viss zebru bars
akdievs, JĀ!!!

dot pretī | Diskusija


lielpontifs

(bez virsraksta)

from: [info]lielpontifs
date: Aug. 31., 2009 - 02:34 am
paskatīt

bet tās ir zebras

dot pretī | Iepriekšējais


(bez virsraksta)

from: onkulis vai tante
date: Aug. 31., 2009 - 11:41 am
paskatīt

Baros stulbāki paliek, jo anonimitāte lielāka - var izvērsties, nebaidoties (vai vismaz mazāk baidoties ) par sekām.

dot pretī


barvins

(bez virsraksta)

from: [info]barvins
date: Aug. 31., 2009 - 11:52 am
paskatīt

"kāpēc cilvēki nepārtraukti izveido sev sistēmas un principus dzīvošanai - reliģijas, ekonomikas modeļus, ideoloģijas un politiskās teorijas? kāpēc visas šīs lietas mums agri vai vēlu trāpa sejā un liek lielam vairumam cilvēku ciest?"

Lai spētu prognozēt nākotni. A nesanāk - modeļi pārāk vienkāršoti.

dot pretī | Diskusija


lielpontifs

(bez virsraksta)

from: [info]lielpontifs
date: Aug. 31., 2009 - 11:40 pm
paskatīt

e vairāk domāju par tādu sistēmu kā kkāda kristietība, kas nomainīja romas daudzās dievības - teorētiski nomainās vērtības un metodes, bet faktiski tāpat cilvēki turpina izvirst, slaktēt un karot, tikai dara to ar savādāku attaisnojumu

dot pretī | Iepriekšējais | Diskusija


barvins

(bez virsraksta)

from: [info]barvins
date: Sep. 1., 2009 - 03:13 pm
paskatīt

Man šķiet, jebkura sistēma pamatā ir domāta nākotnes prognozēšanai - ja nav sistēmas, tad ir haoss, nav iespējams pateikt, kas notiks; ja ir šāda vai tāda sistēma, tad ir iespējams kontrolēt situāciju, saprast, kas notiks, ko sagaidīt no apkārtnes un vispār, mazāk stresa.
Cilvēku uzvedību ir diezgan grūti prognozēt, t.i., ir grūti ar daudz maz lielu skaidrību paredzēt, ka, ja būs tas un tas, tad cilvēki darīs to un to, jo bieži vien cilvēku uzvedību ietekmē un izšķir nevis viens vai divi apstākļi, bet kādi 20. Reliģijas, filozofijas, ekonomikas un politikas bieži vien nemaz nemēģina izprast visas cilvēku uzvedības nianses, bet vienkārši nosaka noteikumus (10 baušļus, piemēram) un mēģina spiest cilvēkus sekot šiem noteikumiem. Tā jau ir ne tikai nākotnes prognozēšana, bet arī nākotnes ietekmēšana - nevis "man šķiet, ka varētu izcelties karš" bet "es gribu lai būtu karš, tāpēc saku visiem, lai šie iet karot un prognozēju, ka šie ies arī". Kamēr cilvēki seko kopējiem noteikumiem un priekšrakstiem, tikmēr cilvēki ir viegli prognozējami - visi vienādi. Ja noteikumi ir sūdīgi/pretrunīgi/cilvēka psiholoģijai da i ikdienas vajadzībām nepiemēroti, tad ir ļoti grūti piespiest cilvēkus šos noteikumus ievērot. Ikdienas situācija mēdz mainīties, atbilstoši mainoties arī cilvēku uzvedībai - nu, tu vari teikt cilvēkam "pērc" un šis pirks arī, bet tad, kad viņam izbeigsies nauda, tu viņam vari teikt ko gribi, viņš vairs neko nepirks. Daudzas ekonomiskās un politiskās teorijas ir tādas, ka strādā tikai specifiskos apstākļos, bet apstākļiem mainoties vairs nestrādā - nu, izgudro internetu un kopīraits aiziet pa pipelēm.
Anyway, lai arī noteikumi pilnībā nevar ietekmēt cilvēka uzvedību, tie tomēr bieži vien strādā "pietiekami efektīvi" - piemēram, ja noteikumi, ka slepkavas liek cietumā, novērš 9 slepkavības no 10 (jo potenciālajiem slepkavniekiem ir buail no cietuma), tad tas ir tā vērts, neskatoties uz to, ka ik pa laikam cietumā iebāž arī kādu, kurš nemaz nav slepkavojis. Tajā brīdī, kad krimināllikums "uzsprāgs mums sejā", t.i., kad, piemēram, kara dēļ slepkavot sāks visi, tad noteikumus nāksies mainīt, bet kamēr noteikumi sniedz vairāk labuma nekā ļaunuma, tie attaisno savu eksistenci.

"vai cilvēki tiešām ir tik nepareizi, ka neviena viņu sistēma nav spējīga darboties"
Cilvēki un pasaule, kurā tie dzīvo vienkārši ir pārāk sarežģīta - varētu izgudrot sistēmu, kuru cilvēki nekad nepārkāptu, bet tad vai nu tā būtu ļoti vienkārša un bezjēdzīga, ķipa "viss pofig", vai arī nenormāli sarežģīta un bezjēdzīga - aprakstītu visas iespējamās sakarības un mijiedarbības, kas cilvēkam varētu būt gan tagad, gan nākošo pāris tūkstošu gadu laikā.
Reāli cilvēki taisa sistēmas, kas ir aproksimācijas, vienkāršojumi, stereotipi - kaut kas pietiekami vienkāršs, lai būtu vieglāk darboties pēc sistēmas, nevis pašam visu sīki un smalki izdomāt, bet vienlaicīgi sistēmai ir jābūt pietiekami precīzai un efektīvai, lai tā biežāk nostrādātu nekā nenostrādātu. Mēdz gan būt, ka cilvēki pēc inerces turpina piekopt vecu sistēmu arī tad, kad apstākļi, kas pamatoja sistēmas efektivitāti, jau ir mainījušies. Dažreiz tas ir pofig, un sistēma tiek mainīta tikai līdz ar paaudžu maiņu, dažreiz sabriest baigie sūdi un ir revolūcija un jaunas sistēmas stutēšana.

dot pretī | Iepriekšējais


(bez virsraksta)

from: [info]manna
date: Aug. 31., 2009 - 11:59 am
paskatīt

visticamāk tu sēdi uz šņabja atradnes

dot pretī | Diskusija


lielpontifs

(bez virsraksta)

from: [info]lielpontifs
date: Aug. 31., 2009 - 11:43 pm
paskatīt

bet smird pēc ābolu pīrāgiem nevis vienkārši šņabja

dot pretī | Iepriekšējais


Masa

from: onkulis vai tante
date: Aug. 31., 2009 - 06:04 pm
paskatīt

man skiet ta: galvena atbilde uz lielo vairumu Tavu jautajumu ir atbildiba un vara. tas ir divas no tam dazam lietam, kas cilveku skir no dzivnieka un tas ir visas cilveces merkis - virzities pec iespejas talak no dzivnieka, jo dzivniekam nav atbildibas pret citiem dzivniekiem, ir tikai instinkti. kontrolet savus instinktus = vara = cool. cilvekam piemit velme pec varas, kas nozime varu par dzivniekiem un dabu. kas ir ironiksi, tieksme pec varas ir instinkts, kas raksturigs vairak vai mazak, bet visiem dzivniekiem, jo vara nozime forshaku (augligaku) matiti, vairak baribas un mazak stresa.
turpereti bara paradas cilveka dzivnieciskas saknes, jo bara individam nav atbildibas un nav ari varas. tas, kurs var vadit baru, tam ir vara (bet biezi vien aizmirst, ka tiesi tur ir ari vislielaka atbildiba). jo vairak cilveku, jo uz vairak galvinjam tiek dalita atbildiba. bars ir pseido attiecibas un pseido cilveks. un sistemas nedarbojas jo lai cik ari cilveks butu paredzams, cilveka psihe vel arvien ir tik loti neizpetita, ka nekad neviens nevar zinat, kura bridi, pie kadiem apstakliem un kurs izdarit kaut ko tadu, kas visu sistemu padara par lego klucishu maju - izskatas gliti, bet jegas nekadas.

dot pretī