(bez virsraksta)
Sep. 1., 2009 | 03:13 pm
No:: barvins
Man šķiet, jebkura sistēma pamatā ir domāta nākotnes prognozēšanai - ja nav sistēmas, tad ir haoss, nav iespējams pateikt, kas notiks; ja ir šāda vai tāda sistēma, tad ir iespējams kontrolēt situāciju, saprast, kas notiks, ko sagaidīt no apkārtnes un vispār, mazāk stresa.
Cilvēku uzvedību ir diezgan grūti prognozēt, t.i., ir grūti ar daudz maz lielu skaidrību paredzēt, ka, ja būs tas un tas, tad cilvēki darīs to un to, jo bieži vien cilvēku uzvedību ietekmē un izšķir nevis viens vai divi apstākļi, bet kādi 20. Reliģijas, filozofijas, ekonomikas un politikas bieži vien nemaz nemēģina izprast visas cilvēku uzvedības nianses, bet vienkārši nosaka noteikumus (10 baušļus, piemēram) un mēģina spiest cilvēkus sekot šiem noteikumiem. Tā jau ir ne tikai nākotnes prognozēšana, bet arī nākotnes ietekmēšana - nevis "man šķiet, ka varētu izcelties karš" bet "es gribu lai būtu karš, tāpēc saku visiem, lai šie iet karot un prognozēju, ka šie ies arī". Kamēr cilvēki seko kopējiem noteikumiem un priekšrakstiem, tikmēr cilvēki ir viegli prognozējami - visi vienādi. Ja noteikumi ir sūdīgi/pretrunīgi/cilvēka psiholoģijai da i ikdienas vajadzībām nepiemēroti, tad ir ļoti grūti piespiest cilvēkus šos noteikumus ievērot. Ikdienas situācija mēdz mainīties, atbilstoši mainoties arī cilvēku uzvedībai - nu, tu vari teikt cilvēkam "pērc" un šis pirks arī, bet tad, kad viņam izbeigsies nauda, tu viņam vari teikt ko gribi, viņš vairs neko nepirks. Daudzas ekonomiskās un politiskās teorijas ir tādas, ka strādā tikai specifiskos apstākļos, bet apstākļiem mainoties vairs nestrādā - nu, izgudro internetu un kopīraits aiziet pa pipelēm.
Anyway, lai arī noteikumi pilnībā nevar ietekmēt cilvēka uzvedību, tie tomēr bieži vien strādā "pietiekami efektīvi" - piemēram, ja noteikumi, ka slepkavas liek cietumā, novērš 9 slepkavības no 10 (jo potenciālajiem slepkavniekiem ir buail no cietuma), tad tas ir tā vērts, neskatoties uz to, ka ik pa laikam cietumā iebāž arī kādu, kurš nemaz nav slepkavojis. Tajā brīdī, kad krimināllikums "uzsprāgs mums sejā", t.i., kad, piemēram, kara dēļ slepkavot sāks visi, tad noteikumus nāksies mainīt, bet kamēr noteikumi sniedz vairāk labuma nekā ļaunuma, tie attaisno savu eksistenci.
"vai cilvēki tiešām ir tik nepareizi, ka neviena viņu sistēma nav spējīga darboties"
Cilvēki un pasaule, kurā tie dzīvo vienkārši ir pārāk sarežģīta - varētu izgudrot sistēmu, kuru cilvēki nekad nepārkāptu, bet tad vai nu tā būtu ļoti vienkārša un bezjēdzīga, ķipa "viss pofig", vai arī nenormāli sarežģīta un bezjēdzīga - aprakstītu visas iespējamās sakarības un mijiedarbības, kas cilvēkam varētu būt gan tagad, gan nākošo pāris tūkstošu gadu laikā.
Reāli cilvēki taisa sistēmas, kas ir aproksimācijas, vienkāršojumi, stereotipi - kaut kas pietiekami vienkāršs, lai būtu vieglāk darboties pēc sistēmas, nevis pašam visu sīki un smalki izdomāt, bet vienlaicīgi sistēmai ir jābūt pietiekami precīzai un efektīvai, lai tā biežāk nostrādātu nekā nenostrādātu. Mēdz gan būt, ka cilvēki pēc inerces turpina piekopt vecu sistēmu arī tad, kad apstākļi, kas pamatoja sistēmas efektivitāti, jau ir mainījušies. Dažreiz tas ir pofig, un sistēma tiek mainīta tikai līdz ar paaudžu maiņu, dažreiz sabriest baigie sūdi un ir revolūcija un jaunas sistēmas stutēšana.
Cilvēku uzvedību ir diezgan grūti prognozēt, t.i., ir grūti ar daudz maz lielu skaidrību paredzēt, ka, ja būs tas un tas, tad cilvēki darīs to un to, jo bieži vien cilvēku uzvedību ietekmē un izšķir nevis viens vai divi apstākļi, bet kādi 20. Reliģijas, filozofijas, ekonomikas un politikas bieži vien nemaz nemēģina izprast visas cilvēku uzvedības nianses, bet vienkārši nosaka noteikumus (10 baušļus, piemēram) un mēģina spiest cilvēkus sekot šiem noteikumiem. Tā jau ir ne tikai nākotnes prognozēšana, bet arī nākotnes ietekmēšana - nevis "man šķiet, ka varētu izcelties karš" bet "es gribu lai būtu karš, tāpēc saku visiem, lai šie iet karot un prognozēju, ka šie ies arī". Kamēr cilvēki seko kopējiem noteikumiem un priekšrakstiem, tikmēr cilvēki ir viegli prognozējami - visi vienādi. Ja noteikumi ir sūdīgi/pretrunīgi/cilvēka psiholoģijai da i ikdienas vajadzībām nepiemēroti, tad ir ļoti grūti piespiest cilvēkus šos noteikumus ievērot. Ikdienas situācija mēdz mainīties, atbilstoši mainoties arī cilvēku uzvedībai - nu, tu vari teikt cilvēkam "pērc" un šis pirks arī, bet tad, kad viņam izbeigsies nauda, tu viņam vari teikt ko gribi, viņš vairs neko nepirks. Daudzas ekonomiskās un politiskās teorijas ir tādas, ka strādā tikai specifiskos apstākļos, bet apstākļiem mainoties vairs nestrādā - nu, izgudro internetu un kopīraits aiziet pa pipelēm.
Anyway, lai arī noteikumi pilnībā nevar ietekmēt cilvēka uzvedību, tie tomēr bieži vien strādā "pietiekami efektīvi" - piemēram, ja noteikumi, ka slepkavas liek cietumā, novērš 9 slepkavības no 10 (jo potenciālajiem slepkavniekiem ir buail no cietuma), tad tas ir tā vērts, neskatoties uz to, ka ik pa laikam cietumā iebāž arī kādu, kurš nemaz nav slepkavojis. Tajā brīdī, kad krimināllikums "uzsprāgs mums sejā", t.i., kad, piemēram, kara dēļ slepkavot sāks visi, tad noteikumus nāksies mainīt, bet kamēr noteikumi sniedz vairāk labuma nekā ļaunuma, tie attaisno savu eksistenci.
"vai cilvēki tiešām ir tik nepareizi, ka neviena viņu sistēma nav spējīga darboties"
Cilvēki un pasaule, kurā tie dzīvo vienkārši ir pārāk sarežģīta - varētu izgudrot sistēmu, kuru cilvēki nekad nepārkāptu, bet tad vai nu tā būtu ļoti vienkārša un bezjēdzīga, ķipa "viss pofig", vai arī nenormāli sarežģīta un bezjēdzīga - aprakstītu visas iespējamās sakarības un mijiedarbības, kas cilvēkam varētu būt gan tagad, gan nākošo pāris tūkstošu gadu laikā.
Reāli cilvēki taisa sistēmas, kas ir aproksimācijas, vienkāršojumi, stereotipi - kaut kas pietiekami vienkāršs, lai būtu vieglāk darboties pēc sistēmas, nevis pašam visu sīki un smalki izdomāt, bet vienlaicīgi sistēmai ir jābūt pietiekami precīzai un efektīvai, lai tā biežāk nostrādātu nekā nenostrādātu. Mēdz gan būt, ka cilvēki pēc inerces turpina piekopt vecu sistēmu arī tad, kad apstākļi, kas pamatoja sistēmas efektivitāti, jau ir mainījušies. Dažreiz tas ir pofig, un sistēma tiek mainīta tikai līdz ar paaudžu maiņu, dažreiz sabriest baigie sūdi un ir revolūcija un jaunas sistēmas stutēšana.