neesmu mākslinieks
« previous entry | next entry »
Aug. 31., 2009 | 01:13 am
es atvēru te visu tagad, lai nopublicētu savas daudzās, lielās un augsti vērtīgās domas, bet esmu nosēdējis te jau 30 minūtes nespējot sabīdīt ne sūda teikuma. es, protams, nebūšu es, ja nemēģināšu salipināt tos ekskrementus kopā un tomēr jums iebarot.
man ir domas par visādām sistēmām, ko cilvēks ir uztaisījis savos pēdējos pārtūkstoš gados. mazāk domas, vairāk jautājumi, uz kuriem es pats tūlīt atbildu, domājot gan ka manas atbildes ir pilnīgi pareizas, gan ka jautājumam nav iespējama atbilde, gan ka tas vispār ir individuāls un diskutējams līdz mēnesim un atpakaļ.
te ir daži no jautājumiem, kurus es nevaru salikt kopā tā, lai sanāktu viens no maniem "intelektuālā" naida rakstiem (es reizēm izklaidēju sevi iedomājoties sevi par gudru esam):
kāpēc cilvēki ir sakarīgi pa vienam, bet kļūst stulbāki baros?
kāpēc cilvēku stulbums pieaug, pieaugot cilvēku skaitam barā?
mēs skaitāmies bara dzīvnieki, bet vai tas nozīmē ka arī viena zebra ir sakarīgāka nekā viss zebru bars?
kāpēc cilvēki nesavtīgu rīcību sauc par "humānu", bet nežēlīgu rīcību par "zvērīgu" - vai cilvēcība slēpjas attālināšanās aktā no dabas un pirmsākumiem?
kāpēc cilvēki nepārtraukti izveido sev sistēmas un principus dzīvošanai - reliģijas, ekonomikas modeļus, ideoloģijas un politiskās teorijas? kāpēc visas šīs lietas mums agri vai vēlu trāpa sejā un liek lielam vairumam cilvēku ciest?
kāpēc cilvēki izgudro sev šos sarežģītos priekšrakstus, lai faktiski darītu to pašu, ko iepriekšējie cilvēki, lai gan tie sekoja pavisam citiem priekšrakstiem?
vai cilvēki tiešām ir tik nepareizi, ka neviena viņu sistēma nav spējīga darboties?
UN KĀDA VELNA PĒC ES VISU LAIKU SAOŽU ŠŅABI?
man ir domas par visādām sistēmām, ko cilvēks ir uztaisījis savos pēdējos pārtūkstoš gados. mazāk domas, vairāk jautājumi, uz kuriem es pats tūlīt atbildu, domājot gan ka manas atbildes ir pilnīgi pareizas, gan ka jautājumam nav iespējama atbilde, gan ka tas vispār ir individuāls un diskutējams līdz mēnesim un atpakaļ.
te ir daži no jautājumiem, kurus es nevaru salikt kopā tā, lai sanāktu viens no maniem "intelektuālā" naida rakstiem (es reizēm izklaidēju sevi iedomājoties sevi par gudru esam):
kāpēc cilvēki ir sakarīgi pa vienam, bet kļūst stulbāki baros?
kāpēc cilvēku stulbums pieaug, pieaugot cilvēku skaitam barā?
mēs skaitāmies bara dzīvnieki, bet vai tas nozīmē ka arī viena zebra ir sakarīgāka nekā viss zebru bars?
kāpēc cilvēki nesavtīgu rīcību sauc par "humānu", bet nežēlīgu rīcību par "zvērīgu" - vai cilvēcība slēpjas attālināšanās aktā no dabas un pirmsākumiem?
kāpēc cilvēki nepārtraukti izveido sev sistēmas un principus dzīvošanai - reliģijas, ekonomikas modeļus, ideoloģijas un politiskās teorijas? kāpēc visas šīs lietas mums agri vai vēlu trāpa sejā un liek lielam vairumam cilvēku ciest?
kāpēc cilvēki izgudro sev šos sarežģītos priekšrakstus, lai faktiski darītu to pašu, ko iepriekšējie cilvēki, lai gan tie sekoja pavisam citiem priekšrakstiem?
vai cilvēki tiešām ir tik nepareizi, ka neviena viņu sistēma nav spējīga darboties?
UN KĀDA VELNA PĒC ES VISU LAIKU SAOŽU ŠŅABI?
Masa
from: onkulis vai tante
date: Aug. 31., 2009 - 06:04 pm
paskatīt
turpereti bara paradas cilveka dzivnieciskas saknes, jo bara individam nav atbildibas un nav ari varas. tas, kurs var vadit baru, tam ir vara (bet biezi vien aizmirst, ka tiesi tur ir ari vislielaka atbildiba). jo vairak cilveku, jo uz vairak galvinjam tiek dalita atbildiba. bars ir pseido attiecibas un pseido cilveks. un sistemas nedarbojas jo lai cik ari cilveks butu paredzams, cilveka psihe vel arvien ir tik loti neizpetita, ka nekad neviens nevar zinat, kura bridi, pie kadiem apstakliem un kurs izdarit kaut ko tadu, kas visu sistemu padara par lego klucishu maju - izskatas gliti, bet jegas nekadas.
dot pretī