Haļavas Dieva Virtuālais Templis - cilvēki ir garlaicīgi jeb kā man riebjas beyonce

kā man reizēm besī cilvēki. kā šķira - visi ko tu pazīsti uzvedās kā fckn stulbi mērkaķi. Tu parunā ar viņiem, klausies tajā, ko viņi muld, puslīdz seko tam, ko viņi dara, bet nekļūsti viņiem nekādā veidā tuvāks, neatrodi viņos neko, kas tev liek viņiem just līdzi. Nav izslēgts, ka tas tāpēc, ka es esmu fckn stulbs mērkaķis nevis viņi, bet tomēr. Socializēšanai ar draugiem nevajadzētu būt viņu sūdu paciešanai, bet man bieži liekas, ka tieši tā ir.
Vai tā būtu mana problēma? Vai tas būtu tas, kas man visu laiku ir iekšā - ģenerāla nepatika pret sev salīdzinoši tuviem cilvēkiem, vai cilvēkiem kā tādiem? nav forši, vispār nav

BĻE, es solījos vairs te nečinkstēt!

šodien pa radio skanēja kkāda dziesma. man patika. man ienāca prātā, ka varētu nokačāt - tīri dažādībai podā. Bet tad es piefiksēju, ka tā dziesma ir beautiful nightmare - beyonce. bļeģ. man riebjas beyonce. "ideālā sieviete". my ass - viņa (kā sieviete) vairāk patīk meitenēm nekā džekiem. plus kāds man varētu lūdzu pateikt kādā krāsā viņa ir? Un vēl, ja kādam no jums ienāk prātā taisīt mākslu zem pseidonīma, IZVĒLIETIES VĀRDU KURU VAR UZRAKSTĪT ARĪ CITĀ VALODĀ. Es tikai ceru, ka viņa neturēsies augšgalā līdz saviem 50 kā madonna. Slaktiņš, ko viņa savā slavā ir aiz sevis atstājusi ir asiņains un sēras raisošs jau tagad. ja man būs jādzird tas, kā viņu sauc par "bišu karalieni" arī kad man būs 30, es kādu FCKN noslaktēšu.

aizpist viņu uz kkādu mazu salu, piesiet govs ķēdē pie mietiņa un atstāt, lai padzied.

un tikmēr, kamēr es ienīdu beyonce un sevi par to, ka man patika tā dziesma, man katliņā pārvārijās cīsiņi. pārsprāga visi un nodevīgi skatījās uz mani. izskatījās pēc mazām vagīnām. pretīga pēcpusdiena.