Haļavas Dieva Virtuālais Templis - license apsmiet

cik ilgi vēl sabiedrībai neapniks līdz riebumam izplestais korektums?

man vispār jau ir piegriezusies tolerance visā, bet visvairāk - humorā. es gribu smieties par visu, par ko man ienāk prātā smieties. es gribu smieties par cilvēkiem, kas ir nespējīgāki un švakāki par mani. es uzskatu, ka tās ir manas tiesības smieties par čali ar kruķiem, kaut vai tāpēc, ka viņš savā stāvoklī būtu sūdīgs mednieks un viņš būtu viens no pirmajiem, ko apēstu zombiju apokalipsē. es gribu ņirgāties par cilvēkiem ar citu ādas krāsu, ja man tā labpatīkas. es nevēlos tēlot, ka man ārkārtīgi žēl, ka kāds ir sāpīgi (un tizli) nokritis pa trepēm - es gribu apsmiet to cilvēku. bet redz tas nav pareizi, jo "kāds taču var ņemt apvainoties"

man jābūt pateicīgam, ka es nedzīvoju tik supertiesiskā valstī, kur par katru joku sūdz tiesā par cieņas aizskaršanu. es gribu savas tiesības uz ļauniem smiekliem! ja tas nozīmē, ka klubotāji būs tiesīgi smieties par mani tīri tāpēc, ka manas izredzes dabūt pakaļu ir minimālas, tad esmu ar mieru - tikmēr kamēr nevienam netiek nodarītas fiziskas sāpes, neviens nevienu fiziski neietekmē un visi dabū paturēt savas acis un locekļus, tas nav sodāmi. ja kāds ņem ļaunā - pats vainīgs, lai sastiķē savu trauslo psihi un nākamreiz ir gatavs šaut pretī ar augsta potenciāla one-lineriem.