Haļavas Dieva Virtuālais Templis - neapmierināts

tie kas šeit ir ne pirmo reizi varbūt būs ievērojuši, ka man daudz kas besī. man par ļoti daudz ko ir viedoklis, bieži šis viedoklis ir negatīvs (un tāds kuru man patīk izteikt saliecot roku pirkstus krampjainos līkumos un spļaujot rupjas metaforas). bet man nebūtu problēmas atrast 100 lietas kuras man patīk. hell, es varbūt varētu izspiest 1000, bet tas būtu baigi gari un man apniktu, bet 100 es totāli varētu uztaisīt. varbūt kādreiz ar to nodarbošos, vai tas kādam interesētu ir cits jautājums.

bet atgriežoties pie besīšanas - es nevaru ciest, ka cilvēks paliek nenovērtēts. kad tavs labākais sniegums kādam nav gana labs gribās risināt problēmas ar krēslu šķaidīšanu pret cilvēku mugurām. man riebjās, ka cilvēkiem, kas teorētiski varētu būt nākamā valsts inteliģence, puncītis ir pārāk vārīgs, lai spētu sagremot jēlu gaļu - tā ir svaiga, tā ir labi pasniegta un skaisti iepakota, bet redz nē, tas nav gana labi, vēderiņš to nepanes, spiež pēc tam. izrādās, ka cilvēkiem nevajag nekādus eksperimentus, viņiem nevajag pārkāptas robežas (tas būtu tas avant garde?), nevajag svaigu, nevajag jēlu - viņiem vajag vārītu, viņiem vajag vecu, vajag veģetāru, viņiem vajag jau ēstu, atgremotu un izvemtu, viņiem vajag dziesmiņas par dzīvīti un mazas sociālas ludziņas ar kaķīšiem un laimīgām beigām. viņiem grūti gremot kaut ko tādu, uz ko nav iemācīta automātiska reakcija. viņiem vajag tādus gabaliņus kur viss ir vienkārši "joks - smiekli, romantisks mirklis - "awww", patīkams pavērsiens - aplausi", ja kaut kādā brīdī jāizdomā pašam kā reaģēt, visi sastingst, lūr pa malām un skatās kā citi reaģēs, zin kā, ja nu tu ņemsi un pēkšņi izdomāsi kā reaģēt pats, bet tā "nebūs pareizā reakcija". vaimandieniņ, tā tak traki var sanākt.

DIRSĀ ĶIEĢELI.

jums ir dotas smadzenes un brīvība tās lietot, saņemieties un izmantojiet viņas. kas zin, palaimēsies un parādīsies metaforiskas spalvas uz metaforiskām smadzeņu krūtīm.