šovakar dauzījāmies pa Ulbroku un mums bija jābūt Makgaiveriem - meistarojām šaujamo no tenisa bumbiņas, ūdens pudeles, gaisa pumpja, bambusa nūjiņām un līmlentes. aizšāvām sešus metrus! :D un es konkrēti aplēju bikses ar to sarkano ūdeni. bet tas jau tāds sīkums - mēs tāpat bijām salijušas, jo vienubrīd sāka pamatīgi gāzt.
un vispār Lūzumpunkta Pilsētas medības ar katru reizi kļūst arvien foršākas.
šodien pirmo reizi braucu komandā ar nepazīstamu meiteni, kura izrādījās ļoti labs komandas biedrs. mēs ar miiljo_stundinj abas kopā mēdzam ātri uzvilkties un aizsvilties, bet viņa tāda mierīga, ļoti saprātīgi un racionāli domājoša - ideāls komponents mūsu rakaru tīmā. pēc provizoriskiem rezultātiem šķiet, ka šoreiz bez neviena vīriešcilvēka komandā būsim uzstādījušas salīdzinoši atzīstamu rezultātu un iekļuvušas pirmajā astoņniekā. parasti komandu sarakstā kaut kur pie beigu gala pendelējamies. :)

esmu ļoti patīkami fiziski mazliet izlādējusies un emocionāli ļoti, ļoti uzlādējusies. :)

laikam jāsataisa aizmugurējās bremzes un jāmēģina atradināties no paraduma vienā rokā turēt kaut kādus priekšmetus - telefonu, pleijerīti, dzērienu. tad arī ar strādājošām nevar normāli nobremzēt - vai nu sanāk bremzēt pārāk asi, radot risku lidot pār stūri un šļūkt pa asfaltu, vai arī nevar nobremzēt tikpat kā necik, un tad tikai atliek cerēt, ka veiksme stāvēs klāt. rezultātā šorīt divreiz sanāca ļoti nesmuki. sievieti nenotriecu un mašīnai sānos neiedragāju, bet tikai tāpēc, ka tie bija viņi, kas paspēja nobremzēt. un pat nepagrozīja pirkstu pie deniņiem, ka esmu duma, kaut arī būtu pelnījusi. pašai liels, liels kauns.
jo man gribas uzvesties uz ielas labi, nevis tikai "kačāt savas ciskudriļļotāja pravas". šitādu izgājienu kā šodien dēļ ne jau tikai mani, bet arī citus velomānus uz ielām vairāk nemīlēs.

Vispār man bija plāns pēc dušas iegāzties gultā un aizmigt uz līdzenas vietas.
Bet duša bija tik atspridzinoša atspirdzinoša, ka miedziņš vairs nevienā acī.
Tad nu es izmantošu gadījumu un pastāstīšu, ka šodien trešo reizi braucu ar velo "Lūzumpunkta" pilsētas medībās, šoreiz pa Mangaļsalu. Vispār man ar nožēlu jākonstatē, ka esmu diezgan sūdīgs komandas biedrs tāpēc, ka nepacietīgs. Gribas visur dragāt ātri un bez žēlastības, bet tā jau nevar - ir taču jāskatās arī kartē un jādomā, kur tieši jānokļūst un kas tieši jādara.
Toties man gan ar komandu mūždien veicas ne tikai tāpēc, ka viņi gudri un ātri, bet dažbrīd arī piever acis uz manām kaprīzītēm. :)

Pagājušās Pilsētas velo medībās es pabiju solārijā. jāpiebilst, ka garajās biksēs un ar ķiveri galvā.

Šajās medībās mēs trijatā lēkājām pa batutu, mani komandas biedri airējās ar sērfa dēli pa jūru, vēl mēs spēlējāmies ar lego klucīšiem (un odi mūs ēda) un gulējām ķerrā. Vai piekabē. Vvz, kaut kas ļoti sarūsējis tas bija.
Beigās pēc 2,5 stundu dauzīšanās pa Vecāķiem un Mangaļsalu solīdā tempā minām uz centrālo staciju.
Un kā tu tāds putekļains un lipīgs neiesi dušā?
Viss bija baigi forši.
Rīt būs kārtējā psihā diena. Šonedēļ visas dienas tādas, ka, iznākot no darba, trīc rokas.

vakar šausmīgi nāca miegs, bet pēc darba izdomāju, ka mājupceļā tomēr nenāktu par skādi izmest kādu mazu aplīti pa pilsētu ar ričuku. kauns tik mazu gabaliņu mājās mīt, tāpēc es tā bieži daru, ka pabraukājos vēl drusciņ pa centru.
tā nu es tāda riktīgi miegaina braucu gar dabas muzeju un izdomāju, ka vajag pie zaļās gaismas pārbraukt pāri ielai. stāvas apmales jau tā kā būtu sīkums, ja vien paskatās, vai uz brauktuves tieši iecerētajā trajektorijā nav kāda šahta. tad nu es iemaucu ar priekšējo riteni precīzi bedrē un i attapties nepaspēju, ka pār stūrīti smuki pārvēlos. bet tā maigi, jo nebiju sevišķi ieskrējusies.
un es tā arī nepamodos. mierīgi piecēlos no brauktuves, piecēlu ričuku, uzkāpu virsū un taisījos pabeigt liktenīgo manevru un tad konstatēju, ka ķēde nokritusi. nopūtos, nokāpu no velosipēda un lēnā garā pārstūmu to pār ielu pie rokas.

protams, šādas situācijas nevar notikt ne-publiski. tieši man līdzās tobrīd pie sarkanās gaismas bija apstājies ļaužu pārpildīts tramvajs.

jā, es vienkārši pamanīju, ka neesmu pamanījusi, ka laikam jau tomēr drusciņ sasitos arī - tāds pieklājīgs zilums ir uz kājas tagad.
seksīgi.