Vispār man bija plāns pēc dušas iegāzties gultā un aizmigt uz līdzenas vietas.
Bet duša bija tik atspridzinoša atspirdzinoša, ka miedziņš vairs nevienā acī.
Tad nu es izmantošu gadījumu un pastāstīšu, ka šodien trešo reizi braucu ar velo "Lūzumpunkta" pilsētas medībās, šoreiz pa Mangaļsalu. Vispār man ar nožēlu jākonstatē, ka esmu diezgan sūdīgs komandas biedrs tāpēc, ka nepacietīgs. Gribas visur dragāt ātri un bez žēlastības, bet tā jau nevar - ir taču jāskatās arī kartē un jādomā, kur tieši jānokļūst un kas tieši jādara.
Toties man gan ar komandu mūždien veicas ne tikai tāpēc, ka viņi gudri un ātri, bet dažbrīd arī piever acis uz manām kaprīzītēm. :)

Pagājušās Pilsētas velo medībās es pabiju solārijā. jāpiebilst, ka garajās biksēs un ar ķiveri galvā.

Šajās medībās mēs trijatā lēkājām pa batutu, mani komandas biedri airējās ar sērfa dēli pa jūru, vēl mēs spēlējāmies ar lego klucīšiem (un odi mūs ēda) un gulējām ķerrā. Vai piekabē. Vvz, kaut kas ļoti sarūsējis tas bija.
Beigās pēc 2,5 stundu dauzīšanās pa Vecāķiem un Mangaļsalu solīdā tempā minām uz centrālo staciju.
Un kā tu tāds putekļains un lipīgs neiesi dušā?
Viss bija baigi forši.
Rīt būs kārtējā psihā diena. Šonedēļ visas dienas tādas, ka, iznākot no darba, trīc rokas.