uztaisīju termosā tēju, sameklēju cimdiņus.
braukšu skatīties, vai zvaigznes šovakar vēl krīt. :)

________
vai nu tas gandrīz pilnmēness ir par spožu, vai arī visas zvaigznes nokrita jau vakar, bet, kad likās, ka greizie rati tā arī paliks tukši, starp visiem miljoniem viena tomēr iemirdzējās spilgtāk un lēnām izdzisa. un man ar to pašu bija gana.

nekad vēl nebiju bijusi lidlaukā naktī. un pēdējā reize arī bija tik sen, ka pa šo laiku Maskavas 444 ir uzbūvēta Ziemeļu naftas DUS un es tumsā ierastajam celiņam aizbraucu garām. divreiz.
izslēdzu savu diskotēku - izņēmu no ausīm mūziku, izslēdzu lampiņas un klusiņām ripinājos uz Sākumu. tur, kur dzīve pirms divām vasarām tā izmainījās.
ierastais, platais betona plākšņu ceļš viss man vienai, pieliets ar sudrabainu mēnessgaismu,un pļava ietinusies zemā, biezā, zilganā miglā. neaprakstāms skaistums. skrejceļa otrā galā tālumā parādījās mašīna un es ar visu riteni iespruku garajā zālē. apsēdos, pazudu, izņēmu no somas tēju. ilgi, ilgi skatījos tumšajās debesīs un klausījos, kā tālumā rej suņi un klaigā pīles.
kluss, laimīgs, pilnīgs m i e r i ņ š.

nevajag par nākotni uztraukties, viņa nekur nepazudīs. viņa tāpat pienāks.
tāpēc dažreiz no satraukšanās vajag paņemt brīvdienu.
_______
un tiem, kam zvaigžņu pietrūka, iesaku šo pa visu ekrānu

davai, par nopietnām lietām
par riekstiem un aisbergiem
par slēpšanos un spēkošanos
par skriešanos un sienā triekšanos
par mešanos no kalna lejā ar cieši, cieši sakostiem zobiem un acīm plaši vaļā
par nopietnām lietām šovakar, davai, nē. :)

Planking, owling, batmaning, that's all bulshit.

Smiling is the real stuff.

un es ir vasals - Laima vainas vairs nau. :))

dārgie cibiņi.

davai, sadodamies visi virtuāli rociņās
un

BEIDZAM GRUZĪTIES.

mēs taču to varam. :)
jo, galu galā, gruzons ir nogurdinošs un ir taču jēdzīgākas lietas, ko darīt.

seriously, tur ir jābūt mazliet slimam, lai mashup'otu Black Eyed Peas vs. Rammstein un ABBA vs. Korn!! :D kaut gan nevar noliegt, ka otrajā variantā es sāku smieties par to, cik pozitīva var izklausīties viena no depresīvās jaunības gruzona dziesmām.

(visu laiku labākais mashup, protams, joprojām ir Prodigy vs. Enya, un man tā arī vēl nav gadījies dzirdēt jebko, kas to pārsistu.)


un bāc. tas tomēr ir diezgan neērti redzēt dāmas ap 30+ ar aizlietām acīm grīļojamies pa deju placi. bet tad, kad viņas jau trešo reizi mēģina caurdurt tavu pēdu ar savām špiļkām, tad viņas nepamanīt ir diezgan grūti.

tā pabriesmīgi šovakar Vecrīgā, un pat pa divām naktīm kopā tomēr nesalasās gana, lai teiktu, ka vīkends ir godam nodejots. par maz, par maz.

We should consider everyday lost in which we don't dance.
/Neitzsche

jūra izpūtusi daudz svina no galvas.
beidzot!

gribas laist dzīvē.
pastāv gan liels risks, ka labāk diez vai šovakar vēl varētu būt, bet nu tomēr. domāts - darīts. :)

"Dienai" gan šodien graujošs vāks.

kaut arī dzīve pēdējā laikā ir kļuvusi ļoti ātra, šodiena tik un tā bija kā vesela nedēļa.

grūti bija piecelties pēc četrām stundām miega. skolā šodien interesanti gāja, filmējām kapos.
sapratu, ka cilvēks, kuru pirms pusgada iepazinu, bija kaut kāda dīvainas apstākļu sakritības rezultātā radusies īslaicīga versija par personu, kas izčākstēja tikpat ātri kā radusies. pat sevi nepazīst un atsakās iepazīt.

un uzreiz pēc tam ugunskristības.

šis nebija vāveres ritenis. līdz pat trijiem naktī tā bija centrifūga vismaz.

šobrīd nevajadzētu neko vairāk par iespēju kādu stundu vienkārši nekustīgi pastāvēt un paskatīties sienā.