uztaisīju termosā tēju, sameklēju cimdiņus.
braukšu skatīties, vai zvaigznes šovakar vēl krīt. :)

________
vai nu tas gandrīz pilnmēness ir par spožu, vai arī visas zvaigznes nokrita jau vakar, bet, kad likās, ka greizie rati tā arī paliks tukši, starp visiem miljoniem viena tomēr iemirdzējās spilgtāk un lēnām izdzisa. un man ar to pašu bija gana.

nekad vēl nebiju bijusi lidlaukā naktī. un pēdējā reize arī bija tik sen, ka pa šo laiku Maskavas 444 ir uzbūvēta Ziemeļu naftas DUS un es tumsā ierastajam celiņam aizbraucu garām. divreiz.
izslēdzu savu diskotēku - izņēmu no ausīm mūziku, izslēdzu lampiņas un klusiņām ripinājos uz Sākumu. tur, kur dzīve pirms divām vasarām tā izmainījās.
ierastais, platais betona plākšņu ceļš viss man vienai, pieliets ar sudrabainu mēnessgaismu,un pļava ietinusies zemā, biezā, zilganā miglā. neaprakstāms skaistums. skrejceļa otrā galā tālumā parādījās mašīna un es ar visu riteni iespruku garajā zālē. apsēdos, pazudu, izņēmu no somas tēju. ilgi, ilgi skatījos tumšajās debesīs un klausījos, kā tālumā rej suņi un klaigā pīles.
kluss, laimīgs, pilnīgs m i e r i ņ š.

nevajag par nākotni uztraukties, viņa nekur nepazudīs. viņa tāpat pienāks.
tāpēc dažreiz no satraukšanās vajag paņemt brīvdienu.
_______
un tiem, kam zvaigžņu pietrūka, iesaku šo pa visu ekrānu