kāpēc tā?

Kaadi visi shoriit rosiigi seksa jautaajumos :)

mani tiešām interesē. domāju - varbūt kas līdzīgs, kā man mēdz būt.

Nu seksa manaas un Toma attieciibaas ir daudz veel joprojaam, pat njemot veeraa, ka darba dienaas vinjsh ir samierinaajies ar manu 'I'm tired'. Bet tad viikendos no gultas izlienam tikai peec paikas. Un sekss ir tik labs, ka domas par kniebshanos ar kaadu citu iisti ilgi praataa neuzkaveejas. Vieniigais tas, ka sekss ir taa ietreneets, ka zinu preciizi, kaa tam jaabuut, lai saaktos karuselis un visums sakaaptu asiniis. Bet kaa jau praktiskai sievietei pa galvu meedz maisiities citi suudi, piemeeram, darbs vai nauda, un tad koncentreeties negribaas. Un negribaas arii kaapt tajaa karuselii, jo zinu, ka tad visas praktiskaas domas buus mazsvariigas. Bet nevar tachu taa pilniigi nosleegties. Kaadam ar suudiem jaatiek galaa. Taa, luuk, manaa galvaa shis nebeidzamais process, kas seksu padara garlaiciigaaku un paredzamaaku, bet ne nebaudaamaaku.

Makes any sense?

Jā. Tieši par to koncentrēšanos man ir vislielākās bažas. Es bieži vien vienkārši nevaru atslēgties no ikdienas lietām, pārdomām, uztraukumiem un citam figņām.
Tur jau tā problēma. Mūsu vīrieši visai aktīvi nedomā par problēmu risināšanu, tāpēc problēmas jārisina mums. Un, loģiski, par to arī jādomā. Un ne tikai tam speciāli atvēlētā laikā, bet gan visu laiku (tad, kad nav booze&stuff).

Droši vien, vienkārši būtu jāpārstaj saskatīt tik daudz problēmu. Mans vīrietis man pirms kāda laika pateica zelta frāzi: "Es nevaru atrisināt problēmu, ja to neredzu". Nu, re. They just don't see it. So - viņiem viss krutāk, foršāk un pārsteigumu pilnāk.

Tas, ka mēs vislaik nedomājam par problēmām nenozīmē, ka mēs viņas nerisinam vai nezinam kā tikt ar viņām galā. Visticamāk mēs jau esam izdomājuši viņām risinājumu :)
Un teicienam: "Es nevaru atrisināt problēmu, ja to neredzu" - arī ir liela taisnība. Tas, ka sievietes redz daudz vairāk problēmas, bet vīriešiem vajag reizēm iebakstīt ar pirkstu un pateikt, ka lūk šeit ir problēma - arī ir fakts :)

Ai, es kaut kā neprecīzi izteicos. Jā, es pilnībā piekrītu katram vārdam.
Ar Tevi ir tā, ka Tu jau esi izdomājis risinājumu. Ar manu vīrieti ir tā, ka viņš to problēmu atceļ līdz pēdējam brīdim (manuprāt, zemapziņā) un tad pēdējā brīdī principā atrisina. Viņam tas strādā, jo viņš neuztraucas (apskaužamā vīrieša psiholoģija), man tas galīgi nestrādā, jo man jau laicīgi visu vajag zināt. Piemēram, ja dodamies uz kādu pasākumu - kur es gulēšu, ko dzeršu, ar ko braukšu turp, atpakaļ.

Ai, šajos brīžos man gribas, lai es būtu piedzimusi vīrietis. Tā mūžīgā satraukšanās sievietēm ierakstīta mātesplatē, mainīt to ir nenormāli grūti. Bet pašas arī to nevaram izturēt.

man, piemeeram, nemaz nav jaabuut iistaam probleemaam, lai negribeetos seksu. aizdomaashos par speeliiti uz mobilaa vai par to, ko vilkt, vai par kaut ko, kas jaadara naakamajaa dienaa, un viss - koncentreeties uz mirklja baudiishanu nesanaak.

un veel ir tas, ka ar Tomu nav paaraak daudz jaacenshaas. nu, nav vinjsh jaapaarliecina vai jaapavedina. es zinu, ka pat saburziitu vinjsh mani gribees. un tad nav nekaads izaicinaajums censties vinjam par prieku, kur nu veel uz sevi koncentreeties.

bet, ja godiigi, arii garlaiciigs sekss man patiik :)

hehe