Nu, šonedēļ mājās esmu nakšņojusi 1 nakti. Patiesībā vairāk par 3h arī nebija gadījies pavadīt savā dzīvoklī. Šķiet, šodien šādu iespēju beidzot sev dāvāju. Galu galā, tādā miskastē ilgi dzīvot nevar.

Kas vēl? Vēl es mokos ar sirdsapziņu, sabiedrības pārmetumiem, aizspriedumiem un meklēju kripatiņu atbalsta visur, kur vien to varu saskatīt. Es gan nevienam nesaku, bet man ir bail, bail, bail. Bail no sevis.