Ar Rakstnieku vakar bijaam uz tresho randinju. Saakaam ar plunchaashanos ar kajakiem uz Kolgeit ezera un peec tam iekliidaam mezhaa pie Mountain Top Arboretum. Mees bijaam lieliski pavadiijushi vakaru, izbaudot dabu, runaajoties un laiku pa laikam viens otram nedaudz pieskaroties. Piestaajaam pie griivas, es aizshkjiilu kaasi un pazinjoju, ka man ir jaapadalaas ar staastu. Kaut kaa paskaidroju, ka shkjiros un kaa vispaar ir gaajis peedeejos divus gadus, un vinjsh kaut kaa par to iipashi nesatraucaas.

Mees turpinaajaam staigaaties pa mezhu, nedaudz apmaldiijaamies tumsaa. Koliidz uzsaakaam celju atpakalj uz pilseetu, ieraudziijaam pilnmeenesi un uzreiz bija skaidrs, ka jaaapstaajas atkal. Atradaam lielisku skatu pie tuveejaas bazniicas. Es pakjeeru segu no mashiinas, jo bija saacis kljuut veesaaks, un mees satinaamies tajaa viens otram blakus. Peec neilgas meeness apbriinoshanas, es uzsaaku:"So I'm really into consent right now." Es paskaidroju, ka man patiik pavadiit ar vinju kopaa laiku un ka es veeleetos zinaat, ko vinjsh domaa. Vinjsh atbildeeja ar "Thank you for asking," un atklaaja, ka pats iisti nezina, ko grib un ka nemeklee neko ilgstoshu vai nopietnu, ka leenaam buutu labi. Tas, protams, mani iepriecinaaja. Mees turpinaajaam runaaties, bet seedeejaam viens otram nedaudz tuvaak blakus.

Aptveeraam, ka pulkstens jau gandriiz desmit vakaraa bija, ka laiks doties maajup. Es aizvedu muus liidz staavvietai, kur Rakstnieks bija atstaajis savu mashiinu. Uz atvadaam vinjsh mani apskaava, kas bija jauki, bet man nahuj apnicis bija gaidiit, es ievilku elpu un iechuksteeju vinjam ausii: "Can I kiss you?" Naakamaas piecas minuutes to arii dariijaam.

Taa, luuk, Kregs vairs nav peedeejais viirietis, ar kuru esmu buchojusies.