lst

draugu var būt simts un viens, bet patiešām labi draugi ir saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Un reizēm pat tas ir daudz. Īstus draugus neiegūst virtuāli vai sadzerot alu bārā, bet gan diezgan daudz kopā piedzīvojot mūžā..

(Reply to this) (Thread)

bet jāatzīst, ka mani tuvākie draugi ir iegūti cibā. jo pazūd subjektivitātes moments no vizuālā izskata. te tu pieskaries cilvēka domām. emocijām. un satiekot dzīvē izskats vairs nenospēlē savu trumpja lomu un arī mulsums netraucē, jo lai ko virspusīgu un standartfrāzīgu tas cilvēks neteiktu pirmajās redzēšanās brīžos tu jau viņu pazīsti. tu zini vismaz nojaut domu gaitu. tu esi pieradis pirms iepazinies :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kādam māte, kādam atkal meita. tie īstie draugi man ir tikai tādi, kurus es jau pazīstu jau 8 un vairāk gadus. Vienu no viņiem (kurš tagad, maita, atrubijies uz mana dīvāna) jau pazīstu 20 gadus, zinu, ka vienmēr arī tāds paliks. Lai arī kāda katastrofa nenotiks (un nav notikusi), tāds arī paliks - draugs. pārējie aizskries kur nu kurais un uz viņiem, kā draugiem, paļauties reti kad var.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es vispār savā veidā uzskatu, ka draugi nav. laiks izmaina visus. un nepaliks. cilvēks, kuru pazīstu no bērna kājas sāk mainīties acu priekšā un nenoķert, neapstādināt. aizplūst lēni. ceļi dažādi, citi aizbrauc, es ati arī aizbraukšu, kas paliek? draugi, tas ir relatīvi. esmu laikam pārāk mainīga šādām greznībām. vados uz sajūtu. draugs tas, ko par tādu esam jūtu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tur jau ir tā lieta, ka esam mainijušies diezgan būtiski, gan es gan viņš, gan arī vides, kādās mēs esam dzīvojuši. bet attieksme, kā pret cilvēku, jau nemainās, ja nav tiešām pamatota iemesla tam mainīties (i gonna kill u bitch because u killed my granny.. labi, tas joks, bet nu piemērs, kāpēc tik radikāli varētu mainīties tā)..

(Reply to this) (Parent)

Taisnība. Kā jau vienā komentā minēju, nereti labākā vide draudzībai ir skola vai darbs, vai jebkas cits, kur cilvēki ir nosacīti spiesti piedzīvot kopā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un tad viņi apnīk viens otram, vairāk laika pavada ārpus, graužas un klusi pacieš. PACIEŠ. nevis mīl.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu es jau teicu - tas ir mietas ar diviem galiem - vienam māte, otram meita..

(Reply to this) (Parent)

Pacieš vai pierod. Šobrīd esmu par to pārliecināts, ka pieradums ir viena no draudzības galvenajām sastāvdaļām. Protams, nav jau obligāti, ka draudzība radīsies vienkārši dzīvojot kopā, bet pastāv liela iespēja.

(Reply to this) (Parent)

nēē, šitam es gluži nepiekrītu, t.i. 100% nepiekrītu. Ja man būtu pamats kaut mazākajām aizdomām, ka mani draugi mani vairs nevēlas, es tak pa logu izlektu, pusi mūža viņus terorizētu!Un es viņus pazīstu kādus 10 gadus un īstenībā redzu dien dienā un vēl nekad viņi nav apnikuši. Īstenībā ši tēma man pašlaik sāpīga, jo savārīju lielus sūdus, hehe, bet ceru uz piedošanu!

(Reply to this) (Parent)

man šķiet, ka tā nerodas draudzība, t.i. darbā, skolā utt. tie ir tādi skolas vai darba draugi, ar kuriem visticamāk runās tikai par konkrēto jomu. īsts draugs varbūt atradīsies 1 no 80.
un cibā draugu būšanu var uztaisīt ttad,kā jau bija minēts, kad ar kādu cibiņu piedzīvo ko kopīgu ārpus ierastā

(Reply to this) (Parent)

Bet arii ar tiem iistajiem draugiem kaut kur jaaiepaziistas. Tramvajaa, cibaa vai baaraa..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pārsvarā jau skolas laikos kopā sūdus vārot..

(Reply to this) (Parent)