lst

kādam māte, kādam atkal meita. tie īstie draugi man ir tikai tādi, kurus es jau pazīstu jau 8 un vairāk gadus. Vienu no viņiem (kurš tagad, maita, atrubijies uz mana dīvāna) jau pazīstu 20 gadus, zinu, ka vienmēr arī tāds paliks. Lai arī kāda katastrofa nenotiks (un nav notikusi), tāds arī paliks - draugs. pārējie aizskries kur nu kurais un uz viņiem, kā draugiem, paļauties reti kad var.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es vispār savā veidā uzskatu, ka draugi nav. laiks izmaina visus. un nepaliks. cilvēks, kuru pazīstu no bērna kājas sāk mainīties acu priekšā un nenoķert, neapstādināt. aizplūst lēni. ceļi dažādi, citi aizbrauc, es ati arī aizbraukšu, kas paliek? draugi, tas ir relatīvi. esmu laikam pārāk mainīga šādām greznībām. vados uz sajūtu. draugs tas, ko par tādu esam jūtu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tur jau ir tā lieta, ka esam mainijušies diezgan būtiski, gan es gan viņš, gan arī vides, kādās mēs esam dzīvojuši. bet attieksme, kā pret cilvēku, jau nemainās, ja nav tiešām pamatota iemesla tam mainīties (i gonna kill u bitch because u killed my granny.. labi, tas joks, bet nu piemērs, kāpēc tik radikāli varētu mainīties tā)..

(Reply to this) (Parent)