Kaut kā baigais besis, nevaru neko uzrakstīt. Nav tā, ka nebūtu ko, vis-kaut-kas notiek un visādai aforismi nāk prātā, bet iespēja to pierakstīt smadzenēs tiek atspēkota ar "...meh".

Lai nu kā, tagad kabinetā redzu dienasgaismu, televīzijas torni, zinātņu akadēmiju un stacijas pulksteni, un man ir apliecība (ar baisu magšotu), ko pīkstināt vairākas reizes dienā.