Šodien esmu pilnīgi nelietojama. Droši vien tāpēc, ka vakar atlūzu septiņos, nevis sāku lasīt Call of Cthulhu, kā tas bija ieplānots. Nogulēju akurāt līdz šorīta septiņiem (pilnas 12 stundas wī). Labā puse šai situācijai ir tas, ka redzēju čupu čupām visādus sapņus. Krutākais bija ap diviem naktī - mūsu dzīvoklī ielauzās kaut kāds zaglis / laupītājs un sākās skraidīšana apkārt pa visu dzīvokli. Zaglis man mēģināja uzbrukt ar nazi, bet es viņu mēģināju nošaut ar savu gaiseni, kamēr vilkates jaunkundze sēdēja uz viena no krēsliem savā istabā, sakrustotām kājām un dikti garlaikota pēc skata, centās sazvanīt policiju. Zaglim izdevās man iegriezt rokā, pamodos no sāpēm, bet kad atkal aizmigu izrādījās, ka epopeja turpinās. Noslēpos savā "ģērbtuvē", izraku piparu gāzi, iepūtu zaglim sejā un pēc tam noklapēju beigtu ar kerzu.
No rīta apskatīju vai kerza nav asiņaina un apsmadzeņoju to, cik labi es pārzinu visu manu mantu novietojumu telpā, kurā lielākoties valda haoss. Bet kāpēc es jau pašā sākumā tam zaglim neizšķaidīju galvu ar lauzni, kas stāv uz vecā ledusskapja tieši pie durvīm - vvz, laikam jautrības labad.

Bet, jā, neciešu, ka svešinieki ielaužas manā teritorijā.