Vakar ieraudzīju, ka esmu pielīmējusi vienu no horoskopu apļiem otrādāk - tā, ka jaunava stāv uz galvas. Un, protams, tagad viņš vairs nenāk nost no sienas. Tas iniciēja sākumu kārtējam mazizmēra pasaules galam (izdevās to pagaidām iesaldēt, novirzot enerģiju grīdas mazgāšanas procesam*).

Horoskopi vispār ir dīvaina figņa, bērnībā domāju, kāpēc nevarētu būt tā pat kā ar asins grupām, cipars un miers mājās. Bet tā es domāju, jo, manuprāt, biju apdalīta ar visdrausmīgāko horoskopu zīmi visā horoskopu sastāvā. Apkārt vieni vienīgi lauvas, ūdensvīri un dvīņi, bet es svari - priekšmets nevis dzīvotspējīga būtne. Katru reizi ieejot postpadomju veikalā un paskatoties uz tiem klasiskajiem svariem, kur vienā pusē uzmet smilšainus burkānus, bet otrā sarūsējušu bleķa gabalu, domāju - kāpēc? (Tagad pat nevaru saprast, kāpēc skatījos tieši uz šiem svariem, jo 100 reižu biju redzējusi kā tēvs, mēli starp zobiem iekodis, kalibrē (al)ķīmiķu svarus.)
Atklāsme nāca ar lielo mīlestību pret grieķu mitoloģiju. Bet šo gan laikam tomēr nosapņou, jo atceros, ka pavisam noteikti esmu to redzējusi nevis lasījusi. Temīda bija pēdējā, kas pameta cilvēkus (jā, jā, zinu, ka Astreja, bet nespēju viņu uztvert savādāk kā jaunāku Temīdas variantu), un ejot prom viņa pazaudēja savus svarus ("jaunava" un "svari" nevis "jaunava ar svariem").
Tā kā pēc chimeras aprēķiniem esmu ascendentāla jaunava, tad man ir pilns komplekts (lai sajuktu prātā) - gan jaunava gan svari. Lol, fear (or feel) my sword!


-----
* varbūt šis ir viens no iemesliem kāpēc sievietes mazāk izdara pašnāvības, jo pat tad kad "vis-slikti" vēl var izmazgāt grīdu un sakārtot skapi (nesaku, ka vīrieši ir nekārtīgi, tieši otrādi, novērots, ka vienai daļai viss tāpat jau ir kārtīgi, otrai ir pohui, bet trešajai apkārtējais haoss būs papildus iemesls, lai izlektu pa logu)