Pirms dažām dienām tajā nosacīti jaunajā rokkafeinīcā daļēji redzēju un dzirdēju vienas dziesmas klipu, kaut kāds vecs roks bija, pazīstams turklāt. Tā pielipa, ka nevarēju tikt vaļā, pati meklēju, kas tas varētu būt - vienīgais, ko varēju atcerēties, bija labības lauks. Likās, ka jābūt Pink Floyd, bet kaut kā nevarēju atrast. Un tagad meklējot vienu dzīvo koncertu atrodas: Pink Floyd - Learning To Fly. Kā var kaut ko tādu neatcerēties? Vajadzēja uzreiz zvanīt tēvam. Tagad pat atceros, kā bērnībā konsekventi tika rēkts par tā čuvaka pļaušanas tehniku. It sevišķi brīžos, kad laukos bija jāsapļauj lēcas.

p.s. Un, protams, Ēnu kaleidoskopa jaunais EP. Vismaz jāpopularizē, ja nevaru nekā savādāk atbalstīt (tā kā ir sanācis, ka esmu piedzimusi ar divām kreisajām rokām. Jā, viņdien atklāju, ka neuzmanības pēc savus Game of Thrones iedvesmotos puscimdus esmu uzadījusi abus labās rokas, nācās ārdīt ārā, jo kurš gan mūsdienās dzimst ar abām labajām, ja būtu abi kreisās varētu vēl padomāt).

p.p.s. Nezinu ko lai dara ar MJR. Tā neizlēmība beidz mani nost. Ja vēl būtu tā, ka gribas vairāk nekā negribas, bet ir tā, ka gribas tik pat, cik negribas. Brauktnebrauktbrauktnebraukt...