Varētu ieviest par ikgadēju tradīciju:

Šoreiz no Ozolnieku dīķa malā augoša ceriņkrūma. Sākumā likās, ka šogad nevien nerādīsies, bet pēc tam sāka uzrasties viena pēc otras. Īstenībā nemaz nav jāaiztiek ar rokām - vajag tikai atgāzt galvu un blenzt zaros. Pēc tam, gaidot vilcienu, apēdu uzdzerot ūdeni, un domāju par to, ka kemenes šogad ir īpaši treknas. Vēl bišķi, bišķi un būs putni.

2011
2008