Varētu domāt, ka cilvēkam, kurš nav apguvis nevienu īpašu prasmi, arī nevajadzētu nonākt tādā situācijā, kā nabaga bērniem, kam liek uzspēlēt klavieres / uzdejot / uzdziedāt lielam radu baram par godu.
Figu!
Mūsu dzimtā par īpašu prasmi tiek uzskatīta arī (izbijusi) piederība kādai reliģijai, tā kā reizi gadā man nākas uzdejot skaitīt galda lūgšanu radu baram par godu. Teikt, ka neatceros nav jēgas, jo visi zina, ka jebkurš izbijis kristietis uzpurināts no miega māk noskaitīt ne tikai tēvareizi, bet arī uzdziedāt pārdesmit baznīcas dziesmu, galda dziesmu un visādu random lūgšanu.
Bet šogad es izdomāju lielisku plānu - nemanāmi izprovocēju ēšanu jau stundu pirms oficiālajām vakariņām un pēcāk teicu, ka esmu čurikos, jo tādas lietas dara tikai tukšā dūšā.