Šorīt es kārtējo reizi iekāpu vilcienā bez biļetes. Šo interesanto faktu es apspriedu ar savu dārgo brāli, ko satiku uz perona. Kamēr es tā šūmējos par savu aizmāršību, biļeštante paskatījās brāļa biļeti un aizgāja man garām, tā it kā manis tur vispār nebūtu. Es ilgi nedomājot sāku plivināt savu naudu, jo "man lūdzu vienu dārgo biļetīti".
Liekti teikt, ka apkārtējie, kas dzirdēja manu sarunu ar brāli, skatījās uz mani tā it kā es tikko viņu priekšā būtu nogalinājusi savu vecmāmiņu.